Par šiem bērniem pašvaldības nav sniegušas informāciju vai norādījušas, ka to nav izdevies iegūt. Dienests pieļauj, ka šīs ģimenes, visticamāk, ir izbraukušas no valsts.
Pirms gada šādu bērnu skaits bija 1035, taču dienestā aģentūrai LETA uzsvēra, ka dati neesot tieši salīdzināmi. To precizitāte lielā mērā atkarīga no tā, cik daudz informācijas pašvaldībai izdevies apkopot, lai ievadītu konkrētu iemeslu, kāpēc bērni nav reģistrēti izglītības iestādē. "Nevar teikt, ka tas skaits ir pieaudzis vai nav," apgalvoja IKVD pārstāve Jana Veinberga.
Dati uz 2024.gada nogali liecina, ka ārzemēs dzīvoja un mācījās 10 809 bērni obligātajā izglītības vecumā. Vēl 75 bērni dzīvoja Latvijā, taču mācījās citas valsts izglītības iestādē.
Izglītības iestādes nebija reģistrēti 13 bērni invalīdi un ilgstoši slimojoši bērni, teikts pārskatā.
85 bērni mācības pamatizglītības posmā sāks nākamajā mācību gadā, zināms pašvaldībām. 18 bērni pirmsskolas izglītību apgūst ģimenē, bet 39 bērni atskaitīti no bērnudārza par izglītības iestādes neapmeklēšanu. Savukārt no tālmācības vai neklātienes programmas atskaitīti desmit skolēni.
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ir ievadīti dati arī par 625 citu valstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kuri mācās savas mītnes zemē vai par kuru izglītošanos pašvaldībai nav informācijas.
Informācijas nav arī par 1037 Ukrainas iedzīvotāju bērniem, kuri nav reģistrēti Latvijas izglītības iestādēs. Vēl 384 bērni mācās tālmācībā Ukrainas skolās.
Lai noskaidrotu bērna statusu, pašvaldības primāri izmanto reģistros atrodamo informāciju, sazinās ar bērna vecākiem vai radiniekiem, apseko bērna dzīvesvietu, sūta vēstules ģimenei ar aicinājumu sniegt informāciju.
Uzlabojies pašvaldību darbs informācijas ievadē, tomēr izaicinājumu radījusi notikusī administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā pašvaldības kļuvušas lielākas, līdz ar to pašvaldībām informācijas apkopošanā par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem jāiegulda apjomīgāks darbs.