Akcija notiks Dubultos, autostāvvietā Kļavu ielas galā pie jūras blakus 45 000 kvadrātmetru lielam priežu mežam kāpās, kuru saskaņā ar jauno Jūrmalas attīstības plānu paredz faktiski iznīcināt un apbūvēt ar piecstāvu ēkām. Uz pasākumu aicināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Pasākumu atbalstīs un uzstāsies mūziķi Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis un Marko Ojala. Pasākums notiks publiskas sapulces Dabas un kultūrvēstures vērtību saglabāšana Jūrmalā laikā.
Biedrība vēlas informēt jūrmalniekus un ministru par izmaiņām, kuras sagaidāmas pēc jaunā plānojuma pašreizējās redakcijas īstenošanas un likumdevēju neizprotamās vilcināšanās pieņemt Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Minētais likums, kurš ļautu referendumā noskaidrot sabiedrības viedokli, jau ilgāku laiku nenoskaidrotu iemeslu dēļ ir iestrēdzis Ministru kabinetā, norāda biedrības pārstāvji. "Mēs esam pateicīgi ministram, ka piecus gadus pēc biedrības iniciatīvas, vēršanās pie visiem prezidentiem un atsevišķām partijām šis likumprojekts ir guvis virzību, bet vēlamies skaidrojumu par patiesajiem kavēšanās iemesliem, kas var kļūt liktenīgi jūrmalniekiem," uzsver biedrības valde.
Biedrības aktīvisti norāda, ka vairākās sabiedriskajās apspriešanās daudzi tūkstoši jūrmalnieku ar saviem parakstiem pievienojās JAB iebildumiem un priekšlikumiem. Taču pamatā visi iebildumi un priekšlikumi ir atstāti bez ievērības. Biedrība uzsver, ka tā neiebilst pret attīstību, taču uzskata, ka dabas pamatnes ir jāizmanto tikai tad, kad ir izsmelts pašreiz pieejamo teritoriju resurss un tās tiešām ir vērts upurēt sabiedrībai nozīmīgu projektu dēļ. Biedrība esot veicinājusi vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību teritoriālā plānojuma un citu jautājumu apspriešanā, taču prakse liecinot, ka viņu viedokli likums pilnībā atļāvis ignorēt.
Biedrības pārstāvjus neapmierinot ieteikums atkārtoti neievēlēt pašvaldības deputātus, kuri akceptē tādus plānus, jo plāna sekas jau ir neatgriezeniskas. Savukārt daudzi deputāti savu ievēlēšanas laiku uzskatot par četru gadu biznesa projektu.
Arī ieteikums izmantot likumā paredzēto iespēju sūdzēties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram vai Satversmes tiesai neko nelīdzot, jo gan ministrs, gan arī Satversmes tiesa vērtē galvenokārt to, vai plānojuma izstrādes procesā ir ievērotas procesuālās tiesību normas - viedokļa uzklausīšana, paziņošana un tamlīdzīgi. Par pārkāpumu netiks atzīts tas, ka pašvaldība nepievienojas iebildumiem - galvenais, lai tie vispār būtu tikuši ņemti vērā.
Pašvaldību referenduma mērķis ir cits – noskaidrot vairākuma gribu, respektīvi, ne tikai procesuālos aspektus, bet lēmumu par teritorijas izmantošanas lietderību pēc būtības. Līdz ar to pārsūdzība ministram vai Satversmes tiesai nevar tikt uzskatīta par atbilstošu alternatīvu referendumam, skaidro aktīvisti.