"Finanšu ministrija (FM) iestājas par pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, jo ir svarīgi patērētājam neradīt šoku. Šeit ir jāievēro valsts fiskālie un veselības aizsardzības mērķi, kā arī jāņem vērā nelegālā alkohola tirgus, lai neveicinātu kontrabandu," otrdien Saeimā stāstīja FM pārstāvis Ilmārs Šņucins.
Patlaban darba grupa vēl pārskata akcīzes nodokļa likmi visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz šim izskatītas vairākas versijas, kuram veidam un par cik likmi celt. Piemēram, alum likme varētu būt atkarīga no tā stipruma, proti, cik liela ir konkrētā dzērienā esošā spirta tilpumkoncentrācija. Jo alus būs stiprāks, jo likme lielāka. Šeit gan paredzēti izņēmumi - mazās alus darītavas. Tām varētu piemērot uz pusi mazāku likmi, nekā to paredz standarts.
Ministrijas apkopotie dati atklāj, ka akcīzes nodoklis alkoholam veido gandrīz 20% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Pērn valsts budžetā tas veidoja 123,6 miljonus eiro.
Kamēr iesaistītās puses diskutē par ietekmi, FM nemaz neslēpj - akcīzes nodokļa piemērošanas primārais mērķis ir nodrošināt ieņēmumus valsts budžetā. Vislielāko ietekmi uz budžetu atstāj akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam un spirtam, tomēr apkopotie dati liecina - pērn visvairāk ir dzerts alus, no kopējā alkohola patēriņa daudzuma tas veido vairāk nekā 75%.
Pēc dažādiem ministriju ierosinājumiem risināt alkoholisma problēmas jauniešu vidū arī Latvijas Alus darītāju asociācija izstrādājusi savus priekšlikumus nodokļu likmju pakāpeniskai paaugstināšanai. Pirmajā gadā tā aicina alum pacelt akcīzes nodokli par 16%, nākamajos divos gados attiecīgi par 11% un 10%. Asociācijas priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka pakāpeniski vajadzētu paaugstināt likmi arī citām dzērienu kategorijām. Atšķirīga pieeja varētu saglabāties sidram, jo šobrīd tā ražošana Latvijā ir vāji attīstīta.
Pēdējais alkohola akcīzes nodokļa kāpums bija 2011. gadā, tomēr alu tas neskāra. Atsevišķām grupām paaugstinot likmi, atsevišķām to atstājot zemu, ir izveidojusies nelīdzsvarota akcīzes politika. Piemēram, stiprais alus, ko tik ļoti iecienījuši jaunieši, ir ar ļoti zemu likmi, tikmēr stiprais alkohols - ar augstu.
Latvijā alkoholisms ir problēma. Ārsti īpaši satraucas par jauniešiem, tomēr arī cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni jautājums ir tikpat aktuāls. Latvijas Ārstu biedrība pirms kāda laika publiskoja datus, kas atklāja, ka viens Latvijas iedzīvotājs, vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna.
Vairāk žurnālistes Aļonas Zanderes rakstu Alkohola reibums maksās dārgāk lasiet trešdienas, 4.marta, laikrakstā Diena!