Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).
Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.
Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.
Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.
Paredzams, ka nolīgums dos pozitīvu impulsu Latvijas kokrūpniecības, pārtikas ražošanas, ķīmisko vielu rūpniecības un farmācijas sektoriem, kas jau šobrīd ir starp vadošajām nozarēm Latvijas eksporta struktūrā uz Japānu. Kopumā ES-Japānas nolīgums sekmēs Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Japānas tirgū un veicinās vēl ciešāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, gan piesaistot investīcijas no Japānas.
Ministrijā uzsvēra, ka, nolīgumam stājoties spēkā, Japāna atcels muitas tarifus 91% ES importa. Savukārt tarifu pakāpeniskas atcelšanas perioda beigās tiks atcelti 99% tarifu ES izcelsmes precēm. Tiks novērsta lielākā daļa tirdzniecības tehnisko (ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības) šķēršļu Japānā, piemēram, divkāršas pārbaudes un birokrātisko formalitāšu pārklāšanās.
Nolīgumā arī ir ietverta virkne noteikumu, kas vienkāršos tirdzniecības un ieguldījumu procedūras, nodrošinot lielāku pārredzamību un samazinot saistītās izmaksas, vienkāršojot tehniskos noteikumus, atbilstības prasības un muitas procedūras. Vienošanās nodrošinās piekļuvi Japānas publiskā iepirkuma konkursiem un uzlabos iespējas arī pakalpojumu sektorā, jo īpaši finanšu pakalpojumu, transporta, sakaru un e-komercijas.
Līdzās ekonomiskajai vērtībai, nolīgumam ir arī ievērojama politiskā vērtība, demonstrējot ES un Japānas kopīgās saistības un apņemšanos popularizēt brīvas un godīgas tirdzniecības principus, īstenot atvērtu un uz skaidriem un pārredzamiem noteikumiem balstītu tirdzniecību. Tas jo īpaši svarīgi šajā laikā, kad pasaulē populāras ir protekcionisma idejas, norādīja ĀM.
ES un Japānas tirdzniecības sarunas tika uzsāktas 2013.gada martā. 2017.gada 6.jūlijā ES un Japānas samita ietvaros tika panākta principiāla politiska vienošanās par tirdzniecības nolīguma galvenajiem elementiem, savukārt 2017.gada 8.decembrī tirdzniecības sarunas tika formāli noslēgtas.
Līdztekus tiek turpinātas atsevišķas sarunas par ieguldījumu aizsardzības standartiem un ieguldījumu strīdu izšķiršanu. Abas puses ir apņēmušās noslēgt šīs sarunas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā kopējo apņemšanos izveidot stabilu un drošu ieguldījumu vidi gan Eiropā, gan Japānā.
Raimonds Štālbergs
MĀ