ĀM aģentūru LETA informēja, ka ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Austrijas prezidentūra iepazīstināja dalībvalstu pārstāvjus ar paveikto sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam. Dalībvalstu pārstāvji uzsvēra savas prioritātes budžeta sarunās. Lielākā daļa piekrita, ka ir vēlams panākt savlaicīgu vienošanās līdz 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vienlaikus uzsverot, ka svarīgi ir panākt kvalitatīvu, nevis jebkādu vienošanos.
Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka budžets, kas stimulē attīstības līmeņu izlīdzināšanu un sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu starp dalībvalstīm un reģioniem, ir priekšnoteikums, lai panāktu vienošanos.
Prezentējot Latvijas nostāju, ĀM parlamentārā sekretāre pievērsa īpašu uzmanību kohēzijas politikas finansējuma samazinājumam, kā arī nepietiekamam progresam tiešmaksājumu izlīdzināšanā mūsu lauksaimniekiem, tāpat kā ES līmeņa transporta savienojumu un inovāciju atbalsta programmu nosacījumiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir panākt pietiekamu finansējuma apjomu izvirzītajām prioritātēm - reģionu attīstība, ekonomikas, lauksaimniecības, inovāciju atbalsts, transporta savienojumi, tajā skaitā projekts Rail Baltica, un drošība.
Arī EK budžeta komisārs Georgs Etingers piekrita, ka ir nepieciešama savlaicīga vienošanās par ES budžetu, lai nekavētu atbalstu tādiem svarīgiem Eiropas nozīmes projektiem kā Rail Baltica. Komisārs arī sacīja, ka ir sadzirdēti daudzu dalībvalstu iebildumi pret finansējuma apjoma samazinājumu kohēzijas politikai un lauku attīstībai, un atzina, ka līdzsvara nodrošināšana starp ES ieņēmumiem un izdevumiem ir sarežģīts uzdevums.
ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē EK prezentēja nodomu vēstuli, kurā izklāstīts EK redzējums par prioritārajiem jautājumiem līdz EK termiņa beigām. Kalniņa-Lukaševica pauda, ka Latvija atbalsta ES pasākumus demokrātisko sistēmu, tostarp arī vēlēšanu procesu, noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem un negodīgu sociālo tīklu izmantošanu. "Vēlamies kopīgu rīcību un koordināciju ES līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm celt noturību pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem," piebilda ĀM pārstāve.
Sanāksmē dalībvalstis atgriezās arī pie jautājuma par likuma varu Polijā, turpinot Polijas uzklausīšanu, kas sākās 26.jūnija Vispārējo lietu padomes sanāksmē. Pēc ĀM teiktā, uzklausīšana noritēja cieņpilnā un koleģiālā veidā, dodot iespēju Polijai pārējām ES dalībvalstīm skaidrot tiesu sistēmas reformas būtību un mērķus. Latvijas atbalsta situācijas risinājumu dialoga ceļā.
Lai sagatavotu 18.oktobra Eiropadomes sanāksmi, dalībvalstu pārstāvji apsprieda tās darba kārtību, kurā plānoti tādi jautājumi kā drošība un migrācija. Savukārt Vispārējo lietu padomes 50.panta formāta sanāksmē sprieda par 18.oktobra Eiropadomes sanāksmes 50.panta formātā darba kārtības jautājumiem, kā arī uzklausīta ES sarunveža sniegtā informācija par situāciju ES un Apvienotās Karalistes sarunās par Brexit.
Jau ziņots, ka, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) sniegtās informācijas, EK piedāvā nākamajā fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamo kohēzijas finansējuma "aploksni" samazināt par 13%, kas, salīdzinot ar esošo ES fondu plānošanas periodu, ir samazinājums par 584 miljoniem eiro.
Reizniece-Ozola norādīja, ka kohēzijas finansējuma samazinājums ir skaidrojams ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un attiecīgi arī ES dalībvalstu iemaksu samazināšanos kopējā budžetā. Tomēr, ministres ieskatā, iemaksu samazinājumu ES budžetā vajadzētu kompensēt ar dalībvalstu iemaksu palielināšanu.
"Būtu prātīgi visiem samesties un nodrošināt tādu pašu budžetu. Bet, ja tas nav iespējams, tad pieņemams ES fondu samazinājums būtu 6% apmērā," atzina Reizniece-Ozola.
Tāpat Latvijai nav pieņemams EK piedāvājums nākamajā ES fondu plānošanas periodā samazināt ES līdzfinansējuma apmēru līdz 70%, kas patlaban ir 85%. Tādējādi valsts budžeta izdevumi projektu līdzfinansēšanai augs par aptuveni 400 miljoniem eiro.
Vai
trusis nejaukais
kam tāda ārlietu ministrija