NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušā nedēļā paziņoja, ka NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušas papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju.
Komentējot Stoltenberga paziņojumu, Garisons norādīja, ka Stoltenbergs acīmredzot bija domājis, ka netiks paplašināti trīs Baltijas valstīs izvietotie alianses bataljoni.
"Tajā pašā laikā, protams, mēs strādājam pie jautājuma par NATO spēku izvietošanu, ja reģionā iestāsies krīze. Tāpat strādājam pie esošajiem projektiem. Lai gan infrastruktūras sakārtošanā ir ieguldītas lielas pūles, plašākus alianses spēkus mēs nemaz nevaram uzņemt, jo infrastruktūra ir ierobežota," norādīja Garisons.
"Katrā ziņā pašlaik NATO nav diskusiju, ka nepieciešams pastiprināt iepriekš minēto bataljonu elementus. Mēs uzskatām, ka ir būtiski integrēt šos elementus kopējā komandvadībā un integrēt ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Skaitliskajā ziņā esošajā situācijā NATO spēki Latvijā ir pietiekami," piebilda valsts sekretārs.
Kā ziņots, Stoltenbergs pagājušā nedēļā pēc sarunām ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti žurnālistiem norādīja, ka alianse neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā, taču plāno nostiprināt alianses iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus.
Pērn NATO izvietoja Polijā un Baltijas valstīs četrus daudznacionālos bataljonus, bet ASV uz manevriem Lietuvā nosūtīja zenītraķešu bateriju Patriot.
TrollisJT