Latvijā ir augsti rādītāji bērnu traumatismā un vasarā, kad bērni biežāk kā citus gadalaikus, uzturas ārpus telpām, risks gūt traumas palielinās. Batuti, velosipēdi, skrituļslidas, skrejriteņi un pēdējā laika aktualitāte – elektriskie balansa dēļi – viss, kas paredzēts bērnu izklaidēm, esot pārgalvīgiem, reizē arī rada risku gūt nopietnas traumas. Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, vasarā visbiežāk bērni gūst kaulu lūzumus, cieš no suņu kodumiem un gūst apdegumus. Pirmsskolas vecuma bērni lielākoties traumas gūst mājās, taču skolas vecuma bērni bieži traumējas, piedaloties ceļu satiksmē, sportojot, rāpjoties kokos un šūpojoties, peldoties, atpūšoties brīvā dabā un citās vietās, kur īpaši vasaras periodā uzturas bērni, tostarp arī vasaras nometnēs.
Latvijā ik gadu norisinās vairāk nekā 1000 oficiāli reģistrēto vasaras nometņu. Nelaimes gadījumu apdrošināšana bērniem nometnes laikā pēc likumdošanas nav obligāta prasība, taču visbiežāk realizējas trīs scenāriji:
Vecāki bērnus apdrošina paši – uz nometnes laiku vai uz visu vasaru,
Nometnes organizatori nodrošina bērniem nelaimes gadījumu apdrošināšanu, iekļaujot to nometnes izmaksās,
Bērni netiek apdrošināti vispār un gadījumā, ja bērns gūst kādu traumu, izmaksas, kas saistītas ar medicīnas pakalpojumiem, vecākiem jāsedz no saviem personīgajiem līdzekļiem.
Gjensidige Latvija novērojumi liecina – lai arī traumatisms siltajā sezonā palielinās, vecāki nesteidz apdrošināt savus bērnus pret nelaimes gadījumiem. Tā vietā vecāki paļaujas uz valsts sniegto bezmaksas veselības aprūpi, kā arī izvairās no domas, ka bērns varētu gūt kādu traumu.
“Protams, ir situācijas, kad bezmaksas pieejamā veselības aprūpe nodrošina bērnam nepieciešamo aprūpi bez papildu izmaksām. Taču diemžēl ir situācijas, kad bērns ir guvis sarežģītu vai nopietnu traumu, kas pieprasa specializētas procedūras vai rehabilitāciju. Nelaimes gadījumu apdrošināšana, atkarībā no polises, dod iespēju saņemt maksas medicīnas pakalpojumus valsts iestādēs, kā arī privātās medicīnas iestādēs bez rindas. Tā sedz medicīnas izmaksas un apdrošinātajam izmaksā kompensāciju par traumas faktu,” informē Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.
Ščegoļeva stāsta, ka apdrošināšanas atlīdzība par traumas faktu nereti darbojas kā palīgs, lai mazinātu pārdzīvojumus bērnam, kas radušies traumas dēļ. Piemēram, kājas lūzuma dēļ, bērns ir spiests pavadīt atlikušo brīvlaiku iekštelpās. Tādos gadījumos apdrošināšanas atlīdzība ļauj vecākiem ieguldīt līdzekļus bērna labsajūtai, piemēram, iegādājoties grāmatas, spēles vai uzlabojot apstākļus mājās.
Neraugoties uz to, kur bērns atrodas, par to drošību ir atbildīgi vecāki. Jebkurā situācijā vecāki vēlas, lai bērns justos labi, tādēļ ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka sava bērna labā esat darījuši visu, lai to nodrošinātu.
Kolektīvs
Visvaldis