Tikšanās notikusi pēc Lipmana lūguma. "Valsts prezidents piekrita šādai sarunai, jo vairakkārt ir uzsvēris, ka Liepājas metalurga gadījumā ir jādara viss iespējamais, lai šim uzņēmumam piesaistītu investoru, kurš konkrētajā nozarē jau strādā un to labi pārzina. Tas nepieciešams gan, lai saglabātu darba vietas, gan reāli strādājošu uzņēmumu. Pretējā gadījumā tā vērtība neizbēgami kristos," sacīja Krapāne.
Prezidenta pārstāve neatklāja, kas ir Lipmana atrastais investors, kā arī nevērtēja, cik reālas ir investīciju iespējas. "Lēmumu par to, cik šis investors ir reāls, nepieņems prezidents. To ir jāvērtē profesionāliem ekspertiem."
Jau ziņots, ka Lipmans iepriekš apstiprināja, ka viņa atrastais potenciālais investors pagājušajā nedēļā ir ticies ar Valsts prezidentu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).
"Vairāk neko jums nevaru pateikt - ne investora vārdu, ne arī to, par ko šīs tikšanās laikā ir runāts," sacīja Lipmans.
Viņš piebilda, ka šonedēļ paredzēta arī viņa tikšanās ar Liepājas metalurga kreditoru klubu, taču šīs tikšanās laiks vēl neesot zināms.
Potenciālā investora tikšanās ar premjeru notika pēc Lipmana iniciatīvas, iepriekš sacīja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke. Premjers uzklausīja Lipmana un potenciālā investora plānu, savukārt no savas puses uzsvēra, ka no valdības viedokļa svarīgākais ir saglabāt Liepājas metalurga darbību un pasargāt uzņēmuma darbiniekus.
Lai virzītos uz priekšu, Lipmanam un potenciālajam investoram jātiekas ar Liepājas metalurga kreditoriem un jāpārliecina par sava piedāvājuma pamatotību un atbilstošu finanšu resursu pieejamību, norādīja Panke. Arī viņš neatklāja potenciālā investora vārdu.
Jau ziņots, ka līdz 31.maijam finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no Liepājas metalurga parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Kā 21.maijā pēc Ministru kabineta sēdes teica Prudentia Advisers partneris Kārlis Krastiņš, uzņēmuma akcionāriem kreditoru klubam ir vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda Liepājas metalurgā pa desmit miljoniem latu, un viņi varēs palikt uzņēmumā, būt tā akcionāri kopā ar kreditoriem un turpināt atbalstīt un stabilizēt uzņēmumu.
Tikmēr Liepājas metalurgs piektdien, 24.maijā, Liepājas tiesā iesniedzis pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu.
Liepājas metalurga zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu pretstatā pērn pirmajā ceturksnī gūtajai 521 688 latu peļņai, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas iesniegts biržā NASDAQ OMX Riga.
Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk nekā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni latu.
Neto apgrozījuma pieaugumu un zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī noteica vispārēja krīze metalurģijas nozarē gan Eiropā, gan visā pasaulē, apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumā, kā arī tas, ka Liepājas metalurgs pirmajā ceturksnī realizēja par 32 734 tonnām vairāk velmējumu, nekā šajā periodā tika saražots, teikts finanšu pārskatā.