Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Aptauja: Divas trešdaļas iedzīvotāju brīvos līdzekļus 1500 eiro apmērā iztērētu uzreiz

Swedbank veiktā aptauja rāda, ka iedzīvotāji brīvos līdzekļus 1500 eiro apmērā visbiežāk (71%) iztērētu kādam sen kārotam pirkumam, portālu Diena.lv informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Pirms pieciem gadiem šādi rīkotos uz pusi mazāk iedzīvotāju (36%), savukārt pirms gada – 68%, kas liecina par pēdējos gados nemainīgu optimismu iedzīvotāju vidū. Taču trešdaļa sabiedrības neļautos impulsa pirkumiem un brīvos līdzekļus novirzītu kādam uzkrājumu veidam, kas ir otrs populārākais naudas izlietojuma mērķis, liecina aptaujas rezultāti.

No tiem respondentiem, kas brīvos līdzekļus uzkrātu, 17% to noguldītu depozītā vai ieskaitītu krājkontā, savukārt 13% novirzītu uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai vai privātajai pensijai.

Aptaujas dati rāda, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas brīvos līdzekļus novirzītu parāda atmaksai - šogad tā norādījuši 28% cilvēku, kamēr pērn – 36%. Tas liecina par iedzīvotāju ienākumu un parādsaistību stabilizēšanos.

Vīrieši naudu tērētu ikdienai, sievietes – sen kārotam pirkumam

Vīrieši būtiski biežāk (19%) nekā sievietes (8%) brīvos līdzekļus izmantotu ikdienas tēriņiem, savukārt sievietes – sen kārota pirkuma iegādei (74% sieviešu, 67% vīriešu). Brīvās naudas izlietojums atšķiras arī dažādās vecuma grupās - jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem to izdotu ikdienas vajadzībām, bet cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem segtu parādsaistības.

Lai regulāri novirzītu naudu uzkrājumam, visbiežāk (33%) cilvēki vēlētos, lai brīvo līdzekļu apjoms mēnesī būtu no 150 līdz 700 eiro. Vēl 32% uzskata – lai uzkrātu, brīvo līdzekļu apjomam mēnesī jāpārsniedz 700 eiro.

“Aptauja rāda, ka impulsi pēc sevis lutināšanas ar kāroto lietu iegādi kļūst spēcīgāki, uzlabojoties kopējai ekonomiskai situācijai valstī. Tas arī ir dabiski, taču nedrīkstētu aizmirst, ka uzkrājumus nebaltām dienām vai kādam mērķim ir vieglāk veidot brīdī, kas sasniegts konkrēts labklājības līmenis. Viens no finanšu fitnesa pamatnosacījumiem ir – veidot uzkrājumus tā dēvētajos labajos laikos, lai brīdī, kad finanšu situācija sašķobās, iepriekš veidotie uzkrājumi sniegtu drošības sajūtu. Brīvo līdzekļu apjomam mēnesī nav obligāti jābūt lielam, lai sāktu domāt par finanšu rezerves veidošanu. Dažkārt pietiek ar nelielu, bet regulāru līdzekļu novirzīšanu kādam mērķim. Un tieši ar mērķa noteikšanu sākas uzkrājumu veidošana. Tā ir iespēja plānveidīgi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai sen kārotai lietai, bet arī, piemēram, pirmajai iemaksai ģimenes auto vai pat mājokļa iegādei,” atzīmē Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas daļas vadītājs Latvijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas