"Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs ik gadu rada aptuveni 433 kilogramus atkritumu. Tas ir pietiekami liels apmērs, lai mēs satrauktos, kas ar tiem notiek tālāk. Patlaban aptuveni 80% sadzīves atkritumu joprojām nonāk poligonos, taču mūsu mērķis ir Latvija bez atkritumiem, kurā visi atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība. Tāpēc ir prieks, ka atkritumu šķirotāju skaits aug - ja pērn 53% teica, ka šķiro atkritumus, šogad to skaits pieaudzis jau līdz 57%. Tas savukārt liecina, ka investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un iedzīvotāju izglītošanā ir bijis pareizs lēmums, kas jāturpina," sacīja Latvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Viņš arī minēja, ka, piemēram, Daugavpilī, uzstādot 33 jaunus stikla šķirošanas konteinerus, mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja astoņas tonnas stikla taras, kas pierāda, ka tiklīdz ir šķirošanas infrastruktūra, iedzīvotāji to aktīvi izmanto.
Zaļāko zīmolu topa ietvaros veiktā aptauja arī liecina, ka 83% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šķirot atkritumus ir svarīgi. Vienlaikus 47% norādījuši, ka informācija par šo procesu ir pietiekama, bet 54% atzinuši, ka ir pietiekams informācijas apmērs, kur nodot šķirotos atkritumus. Vēl lielāka sabiedrības daļa uzsvērusi, ka ir pietiekami daudz informācijas, lai šķirot varētu pareizi, - tādu ir 64%.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 66% aptaujāto cenšas taupīt dabas resursus, piemēram, atkārtoti izmantot iepirkumu maisiņus vai izvēlēties tādus produktus, kuriem ir pēc iespējas mazāk iepakojuma.
Latvijas zaļā punkta pārstāvji atgādināja, ka Facebook lapā ceturto nedēļu norisinās Šķiratlona izaicinājums, lai rosinātu atkritumu šķirošanai pievērsties arī tos iedzīvotājus, kuri līdz šim to nav darījuši, kā arī pievienotu papildu motivāciju un, iespējams, jaunas zināšanas jau pieredzējušiem šķirotājiem.
Zaļāko zīmolu topa pētījumu veica RAIT Custom Research Baltic. Tajā aptaujāti 1010 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.