Tā paredz četrus rīcības modeļus: pirmais – nedarīt neko, otrais – uzturēt visas esošās ēkas, trešais – koncentrēt resursus astoņās ēkās, ceturtais – īrēt telpas no privātīpašniekiem.
Valdība otrdien atbalstīja to infrastruktūras attīstības modeli, kas paredz modernizēt septiņas ēkas: Daugavpilī (Komandanta ielā 9), Liepājā (Krūmu ielā 7/9), četras ēkas Rīgā (Skandu ielā 14, Slokas ielā 16, Bezdelīgu ielā 1A, Šampētera ielā 16), Ventspilī (Pils iela 86/88), kā arī celt jaunu ēku Vidzemē. Kopumā, lai realizētu ieceres, būs nepieciešams ieguldīt ap 80 miljoniem eiro. Šobrīd ēku energoefektivitātes celšanai ēkām Rīgā, Ventspilī un Daugavpilī iztērēti seši miljoni eiro Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu, preses konferencē skaidroja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.
Pielāgoti un nemoderni
Raksturojot savu saimniecību, VNA direktore Māra Sprūdža uzsvēra, ka tikai viens no 22 īpašumiem ir celts tieši arhīva vajadzībām, proti, nams Rīgā, Bezdelīgu ielā 1A, taču arī tas noticis vēl padomju gados, bet pārējie ir tikai 90. gadu sākumā pielāgoti iestādes vajadzībām. Lai gan vairākums pieder valstij, divas nākas īrēt no privātpersonām, kas nozīmē diezgan lielus tēriņus telpu īrei.
Patlaban ēkas neatbilst arhīva vajadzībām, tostarp tajās nav iespējams nodrošināt nepieciešamo mikroklimatu.
Apsekošana liecinājusi, ka visās vietās ir gan paaugstināts mitruma līmenis, gan temperatūras svārstības pārāk lielas, proti 7–8 grādu robežās. Tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus glabājamajiem dokumentiem, samazinot to mūža ilgumu par 20–50 gadiem. Turklāt, kas nav mazāk svarīgi, telpu trūkuma dēļ drīz vien nebūs kur izvietot dokumentus. Lai gan kopumā platība nav maza – 84 000 kvadrātmetru, tikai 30% no tās var izmantot glabātavas vajadzībām. ''Līdz ar to ir būtiski ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet domāt par jaunu platību nodrošināšanu. Neraugoties uz to, ka arvien vairāk dokumentu tiek noformēti elektroniski, daļa no tiem būs arī papīra formātā,'' teica Sprūdža.
Nepasliktinās pieejamību
Darba grupa, kurā bija pārstāvji no KM, LNA un Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), iepazinusies ar citu valstu pieredzi, tostarp Polijas, un secinājusi, ka arī tur mērķtiecīgi iets uz arhīvu ēku centralizāciju un optimizāciju, jo tas samazina to uzturēšanas izdevumus. Tāpēc arī, viņasprāt, labākais risinājums ir septiņu esošo ēku modernizācija un jaunas celtniecība Vidzemes reģiona vajadzībām, jo šobrīd neviena no tur pieejamajām neatbilst mūsdienu prasībām.
Lielākais akcents iecerētā projekta īstenošanā liekams uz Rīgas reģionu, kur plānots izveidot modernu objektu Skandu ielā 14, pārvietojot uz turieni to divu ēku krājumus, kas šobrīd ir avārijas stāvoklī, proti, Jelgavā un Siguldā.
Paredzēts saglabāt namu Ventspilī. Lai gan tas ir samērā labā stāvoklī, mīnuss ir tāds, ka tas nav tālāk attīstāms, jo atrodas ostas teritorijā. Liepājā arhīvs izvietots divās adresēs, bet ar laiku tiks pāriets uz vienu, uzceļot tai piebūvi. Savukārt Vidzemes reģiona arhīvs varētu atrasties Cēsīs. Jaunbūvē nonāktu krājumi no Valmieras, Alūksnes un Madonas. Šī pilsēta izvēlēta ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, un tās vadība piedāvājusi noderīgu nekustamo īpašumu pilsētas centrā, kas šobrīd pieder Finanšu ministrijai.
Ja koncepciju izdosies īstenot pilnā apjomā, tad uz 2030. gadu LNA būs izvietots astoņās ēkās, kas atbilstu visām arhīvu ilgtspējas un klimatoloģijas prasībām. Vienlaikus būtu arī rezerves platības, lai varētu turpināt dokumentu pieņemšanu līdz 2035. gadam. Projekta pirmais posms jau uzsākts: Skandu ielas ēkā notiek siltināšanas darbi. Tie gan neskars iekštelpas, un tam būs vajadzīgs papildu finansējums, norādīja Sprūdža. Iespējams, ka tas dos iespēju pārvietot uz šo vietu dokumentus no Šmerļa ielas 5, kas atrodas uz privātas zemes. Pārvietošana nepasliktinās arhīvu pieejamību, jo uzsākts darbs ar reģionālajiem klientu centriem, kur varētu saņemt vajadzīgo informāciju. Ir arī plānots saglabāt konsultāciju punktus tur, kur līdz šim bijušas LNA struktūrvienības.
Tāpat iestāde iecerējusi veikt apjomīgu digitalizācijas programmu, lai iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk dokumenti būtu pieejami attālināti.
Nevajadzīgos pārdos
Šobrīd ar ES fondu atbalstu (valsts un VNĪ līdzfinansējums aptuveni 662 000 eiro) pabeigti energoefektivitātes projekti Ventspilī, Pils ielā 86/88, Rīgā, Šampētera ielā 16, kas ļāvis atjaunot ēku fasādi, siltināt cokolu un jumtu, nomainīt logus un durvis. Savukārt Rīgā, Skandu ielā 14, darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, ļaujot ietaupīt enerogtēriņus vismaz par 50%. 130 000 eiro no VNĪ kapitālieguldījumiem tiks novirzīti iekštelpu un teritorijas sakārtošanai. Daugavpilī, Komandanta ielā 9, ārējie darbi pabeigti, taču vēl 40 000 eiro tiks izlietoti telpu kosmētiskajiem remontiem, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Kad visi projekta pieci posmi būs pabeigti, tas dos virkni ieguvumu, tostarp samazinās enerģijas patēriņu no 300 kilovatstundām uz kvadrātmetru līdz 90 kwh/kv.m. Tie 15 nekustamie īpašumi, kas vairs netiks izmantoti, varētu tikt atsavināti un iegūtie līdzekļi ieguldīti arhīva darba uzlabošanai, akcentēja Griškevičs.