Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 12.maijam

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi".

"Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Kariņš pateicās Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā nopietni attiecās pret visiem ierobežojumiem un rekomendācijām. Vienlaikus valdības vadītājs pateicās mediķiem, policistiem, robežsargiem un mediju pārstāvjiem, kuri "strādā frontes līnijās", lai ierobežotu slimības izplatību. Tāpat premjers pauda pateicību tiem uzņēmumiem, kuri turpina darboties, ievērojot drošības pasākumus.

Likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj parlamenta sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšana jau otrdien ir izsludināta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Vienlaikus grozījumos iekļauts aizliegums rīkot jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās un kristību ceremonijas neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tāpat grozījumi paredz atļaut Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas teritoriju. Līdz šim, balstoties uz minētajiem grozījumiem, tas bija atļauts vien Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs.

Pieņemtajos grozījumos noteikts, ka Veselības ministrija ar veselības ministres apstiprinājumu sagatavos pasākumus rīcībai ar Covid-19 inficēta mirušā ķermeni. Šī kārtība arī attieksies uz gadījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka mirušais ir bijis inficēts ar Covid-19.

Grozījumos vienlaikus tiek iestrādāta atļauja individuālās aizsardzības līdzekļus izsniegt ārstniecības iestādēm, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, pašvaldībām, tajā skaitā arī pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai, kā arī Iekšlietu ministrijas institūcijām.

Jau šobrīd ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos.

Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par nepatiesu ziņu norādīšanu tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālistu izglītotāji, piemēram, sociālie darbinieki, tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm, turpmāk varēs plašāk pielietot attālināto mācību iespējas. Parasti šādas mācības tiek īstenotas klātienē, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, arī šī mērķa grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko daļu.

Lai nodrošinātu nepieciešamos risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai tiek noteikts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldību institūcijas un iestādes var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams iegādāties preces un pakalpojumus pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai un citu pasākumu īstenošanai.

Rīkojumā tiek noteikta kārtība, kādā valsts mantu varēs nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai.

Ar izmaiņām tiek atvieglota uzskaite un gadījumu izmeklēšana iekšlietu un drošības iestāžu amatpersonām, nosakot, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā.

Savukārt tieslietu ministrs varēs noteikt atvieglojumus, ko piemēro pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai Latvijas Vēstnesī ārkārtējās situācijas laikā.

LETA jau vēstīja, ka 4.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits izsludināja izmaiņas likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, nosakot, ka valdībai ir tiesības neierobežotu skaitu reižu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Līdz šim likums paredzēja, ka valdība izsludināto ārkārtējo situāciju var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien preses konferencē pauda, ka, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu.

Vienlaikus epidemiologs atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, "tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas".

pievienota 12.-18.rindkopa

Top komentāri

Nav normālas analītikas
N
Tas, ko Latvijā mēdz dēvēt par analītisko žurnālistiku, ir atsevišķu politisko partiju vei ekonomisko grupējumu pasūtīti sižeti pret konkurentiem. Kopš C-19 lielu daļu no ētera laika ir pārņēmuši murgi par Covid. Riebj skatīties. Bet tā arī neesmu ieraudzījis nopietnu analīzi par to, cik daudz cilvēku vidēji dienā mirst katrā no aprakstītajām valstīm, kāds ir pakāda bija mirušo vecumstruktūra pirms gada, kad ar aiziešanas paātrināšanu nodarbojās gripa, kāda tā ir tagad u.c. Bet redzu tikai neobjektīvu baiļu vīrusa pandēmijas uzkurināšanu.
padoms
p
Es jau nu gan ļautu 9.maijā visiem osvoboģīķeļiem kolektīvi sabučoties.
jautājums
j
Kāpēc "Diena" neko neraksta par to, ka Eiropas Savienība grib uzdāvināt 15 miljardus Āfrikai? Ja Ursulai tur ir mīļākie, viņai viņi būtu jāuztur par savu naudu, nevis par eiropiešu naudu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Nākamnedēļ gaidāma liela tveice

Šīs nedēļas nogalē visā Latvijā palaikam gaidāms lietus, nākamnedēļ būs 30 grādu tveice, vēsta pašreizējā Global Forecast System (GFS) prognoze.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas