Aizsardzības ministrijas runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka aizsardzības resors jau kopš Covid-19 krīzes sākuma iespēju robežās iesaistījies palīdzības sniegšanai citām ministrijām, piemēram, uz valsts austrumu robežas tika nosūtīti karavīri patruļu nodrošināšanai, bet Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs joprojām turpina organizēt individuālās aizsardzības līdzekļu iepirkumus valsts rezervēm.
Tāpat izmantots armijas transports, lai valsts un pašvaldību iestādēm nogādātu individuālās aizsardzības līdzekļus.
Ja valstī turpināsies palielināties Covid-19 inficēto skaits un civilās slimnīcas netiks galā ar viņu aprūpēšanu, tad pēc Veselības ministrijas lūguma AM ir gatava izvērtēt savā rīcībā esošos resursus krīzes pārvarēšanai.
"Jau tagad varam pateikt, ka potenciālo atbalstu varam nodrošināt tikai tādā apmērā, lai vienlaikus spētu uzturēt armijas kaujas gatavību un spētu pildīt tiešos uzdevumus valsts aizsardzībā," uzsvēra Galkins.
AM pārstāvis gan detalizēti neskaidroja, kādi medicīnas resursi ir armijas rīcībā, taču viņš neslēpa, ka armijai nav pārvietojamo lauka hospitāļu.
"Protams, citu valstu armiju rīcībā ir šādi objekti un tos izmanto Covid-19 pacientu ārstēšanai, taču vēlos uzsvērt, ka šādi hospitāļi nav vienkārša telts, bet speciālas konstrukcijas objekts ar visu nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un kvalificētu personālu," norādīja Galkins.
Veselības ministrija šonedēļ paziņoja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi.
"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," žurnālistiem atklāja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.