LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško portālam Diena.lv ceturtdien pēc piketa un tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Inu Druvieti (abas Vienotība) pastāstīja, ka līdz budžeta skatīšanai galīgajā lasījumā plāno tikšanos arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) amatpersonām, lai cīnītos par algu pieaugumu prasītajā apjomā un "cer uz saprātīgu lēmumu Saeimā".
Atkarībā no budžetā iebalsotajiem priekšlikumiem un izvirzīto mērķu sasniegšanas arodbiedrība lems par tālāko rīcību, tostarp arī turpmākām protesta aktivitātēm.
Arodbiedrības vadītāja uzsvēra, ka pedogogu prasība par algas celšanu līdz 310 latiem, sākot no nākamā septembra, nav pārdabiska un nākamā gada budžetā prasītu 10 miljonus latu, kas, pēc LIZDA domām, uz kopējā fona esot neliela summa. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sarunā ar pedagogiem uzsvērusi, ka līdz ar prasību par atalgojuma paaugstināšanu ir jārunā arī par pārmaiņām visā izglītības sistēmā – tai jābūt tādai, lai tajā komfortabli justos gan skolotāji, gan arī bērni un viņu vecāki. Āboltiņa arī aicināja pedagogus uz sapratni, vēršot uzmanību uz ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem un vajadzībām arī citu profesiju pārstāvjiem - mediķiem un policistiem, kā arī tādām sociālajām grupām kā jaunajām māmiņām un pensionāriem.
Savukārt Druviete, atbildot pedagogu aicinājumam atteikties no principa "nauda seko skolēnam”, izteica priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijā veidot darba grupu, kas veidotu jaunu pedagogu atalgojuma sistēmu. Diskusijas par atalgojuma un izglītības sistēmu pārmaiņām ar ieinteresētajām pusēm tiks turpinātas Saeimas komisijā, informēja Saeimas Preses dienests.
FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) apliecināja, ka nākamā gada budžetā paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma zemākās likmes celšanai par 15 latiem, palielinot kopējo algu fondu par pieciem procentiem. Taču priekšnoteikums tam, lai varētu palielināt zemāko likmi līdz 310 latiem, kā to pieprasa pedagogi, nepieciešams konkrēts pedagogu atalgojuma sistēmas pārmaiņu plāns. Savukārt Reformu partijas (RP) vadītājs Edmunds Demiters pēc tikšanās ar pedagogu pārstāvjiem paudis sapratni, ka skolotājus visvairāk satrauc neskaidrība par savu nākotni.
"Aktuālākais jautājums šobrīd ir saistīts ar skolēnu skaitu, kurš nemitīgi samazinās un līdz ar finansējuma principu "nauda seko skolēnam" virknē skolu samazinās skolotāju atalgojums," bet vienlaikus "skolotāju darba apjoms nemainās no tā, vai viņš klasē māca 12 skolniekus vai 20", izpratni paudis Demiters. Viņš apliecinājis, ka RP atbildībā esošā Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava, iespējams, jau līdz nākamā gada vidum piedāvāt jaunu vispārējās izglītības finansējuma modeli, tādējādi noraidot skolotāju bažas, ka tam būtu nepieciešams vairāki gadi.
"Politiķu runas ir skaistas, bet tieši mēs vislabāk zinām, ka tās līdz pedagogu maciņiem nenonāk. Šķiet, ka mūs šodien sadzirdēja," sacīja Mikiško un vēl pastāstīja, ka bez prasības par algu paaugstināšanu vēlas arī redzēt konkrētu grafiku, kā tas tiks nodrošināts. Viņasprāt, nav pat apspriežama pašlaik budžeta projektā ierakstītā algas likme pedagogiem 295 latu apjomā turpmākajos trīs gados, jo tas "neiet kopā ar inflācijas prognozēm un komunālo maksājumu pieaugumu".