Ārvalstu studenti ceļ studiju kvalitāti

Visgrūtāk ar šī mērķa sasniegšanu iet reģionālajām augstskolām, pirmdien vēsta laikraksts Diena.Attiecībā uz ārvalstu studentu skaitu Latvijā IZM izvirzījusi konkrētu mērķi – 2020. gadā to īpatsvaram jābūt 10%. Pēc ministrijas datiem, oktobrī augstskolās un koledžās kopā mācījās 6465 ārvalstu studenti, kas ir aptuveni 7%. Tas ir labs rādītājs, Dienai atzīmē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane. Katru gadu šis skaits pieaug, un ministrijā cer, ka tas notiks vēl straujāk. "Mēs noteikti negribam apstāties pie 7%. Vēlamies izaugsmi, jo ārvalstu studentu klātbūtne mūsu augstskolās viennozīmīgi veicina arī pašas augstākās izglītības kvalitāti. Tas padara šo vidi daudz dinamiskāku, atvērtāku jaunai pieredzei, jaunām idejām," norāda Treimane. Visvairāk ārvalstu studentu patlaban ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Pēc pašas augstskolas sniegtajiem datiem tie ir 1590 pastāvīgie un 83 apmaiņas studenti. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ierodas Latvijā, lai iegūtu grādu, nevis pāris mēnešus gūt pieredzi. Pārsvarā tie ir jaunieši no Vācijas un Skandināvijas valstīm. RSU rektors Jānis Gardovskis atzīmē, ka tas ietilpst augstskolas stratēģijā. Turklāt šie studenti ir maksātspējīgāki un pienes arī lielu tautsaimniecisko efektu – gada laikā tie esot 40 līdz 50 miljoni eiro, neskaitot studiju maksu. RSU mērķis ir vērienīgāks par valstī vidējo – augstskola vēlas, lai aptuveni piektā daļa būtu citu valstu studenti. Tas jau ir sasniegts medicīnas studiju programmās, un to vajadzētu izdarīt arī citās programmās. Taču šim slieksnim iet pāri nav vajadzības. Arī palielināt mācībspēku jaudu nav iespējams bez jaunu korpusu celšanas un laboratoriju ierīkošanas, skaidro augstskolā.Ārvalstu studentu piesaiste Ventspils Augstskolā (VA) jau kādu laiku ir viens no stratēģiskajiem mērķiem. Tur šobrīd mācās nedaudz mazāk par 40 ārvalstniekiem. Augstskolas rektore Gita Rēvalde Dienai stāsta, ka vairs nav iespējams strādāt tikai lokālajam tirgum. Mācību procesam ir nepieciešama internacionalizācija, ko tad arī ārzemju studenti nodrošina. Viņu piesaiste dod iespēju arī Latvijas iedzīvotājiem doties apmaiņas programmās. Cits būtisks aspekts, ko min arī pārējo augstskolu pārstāvji, ir studiju kvalitātes nodrošināšana. "Ārzemniekiem vairāk jāgatavojas un nevar halturēt, tāpēc studiju process kļūst kvalitatīvāks," saka Rēvalde. Uz Dienas jautājumu, vai tad var halturēt attiecībā uz mūsu pašu studentiem, viņa atbild: "Tas tā tradicionāli ir." Proti, ja lekcijas pasniedzēji gatavo saviem studentiem, gadu no gada izmanto vienus un tos pašus studiju materiālus, un tikai uz akreditācijas laiku notiek intensīva materiālu pārskatīšana. Darbs ar ārzemju studentiem tomēr ir izaicinošāks, kaut vai ņemot vērā to pašu angļu valodas aspektu. Šī iemesla dēļ sākumā bijusi arī neliela pretestība no mācībspēku puses, bet tagad ir panākta vienošanās un par darbu ar ārvalstu studentiem tiek piemaksāts.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18.janvāra, numurā!