Viņš skaidroja, ka Baltijas jūras piekrastē ir potenciāls ar vēja enerģiju iegūt 90 gigavatus (GW) elektroenerģijas, un no tiem 15 GW ir Latvijas potenciāls.
Nāburgs uzsvēra, ka gan Eiropas Savienības Zaļais kurss, gan ģeopolitiskie apstākļi, kas mudina Eiropu sasniegt enerģētisko neatkarību, veicinās vēja parku attīstību. Attiecīgi arī Latvijai būs iemesls izmantot pēc iespējas daudz no šī 15 GW potenciāla vēja parkos.
"Baltijas jūra spēlēs lielu lomu vēja enerģijas iegūšanā, un noteikti arī Latvija. Pašreiz Latvijas piekrastē ir lokalizētas piecas teritorijas vēja parku attīstīšanai, no kurām katrā ir vismaz viena GW potenciāls. Tās ir tikai pirmās piecas, un tām noteikti sekos citas," teica Nāburgs.
Viņš uzsvēra, ka Latvija nākamajos 10-15 gados spēlēs būtisku lomu elektroenerģijas eksportā.
Tāpat Nāburgs norādīja, ka Latvijai ir potenciāls spēlēt lielu lomu arī ūdeņraža ražošanā, ja tiešām, izmantojot vēja enerģiju, tiks saražoti 15 GW elektroenerģijas gadā.
Nāburgs norādīja, ka būtisku lomu ūdeņraža eksportā var spēlēt Latvijā esošās trīs lielās ostas. Turklāt Latvijā ir Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, un ģeoloģiski laba vide, lai uzbūvētu citas krātuves, kurās varētu glabāt ūdeņradi.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998.gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem. Pašlaik Vēja enerģijas asociācijā ir 18 korporatīvie biedri un trīs individuālie biedri, tostarp gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji.