Latvija nākamajos 10-15 gados spēlēs būtisku lomu elektroenerģijas eksportā, otrdien Latvijas un Nīderlandes vēja enerģijas biznesa forumā teica Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Vācijas zaļās enerģijas gigants Prokon šonedēļ iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liekot tūkstošiem uzņēmuma investoru bažīties par saviem ieguldījumiem.
Paaugstinātā elektroenerģijas tarifa «iesaldēšana» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem un ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās, ko ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nule ielicis valdības dienaskārtībā, jau raisa protestus enerģijas ražotāju vidū. «Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» saka Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš.
Pirmdien, 30.jūlijā, Ministru kabineta komiteja atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kā arī enerģijas ražošanai koģenerācijā, kas paredz veikt grozījumus esošajā regulējumā un līdz šā gada 1.oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam valsts atbalsta mehānismam.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pirmdien, 23.jūlijā, tiksies ar Būvmateriālu ražotāju asociācijā ietilpstošo uzņēmumu pārstāvjiem, lai pārrunātu līdzšinējo valsts atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un tajā plānotās reformas.Ministrs iepazīstinās ražotājus ar Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī jau ierosinātajām izmaiņām esošajā regulējumā un plānoto darbu pie jaunas atbalsta sistēmas izstrādes.
Ņemot vērā lielo potenciālu, kas Latvijai ir elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai, informē Ekonomikas ministrija.
Pasaulē aizvien aktīvāk investē alternatīvās enerģijas tehnoloģijās - alternatīvo energoresursu izmantošana ir paliekoša tendence. Latvijas energobilance uzrāda lielas atšķirības starp pašnodrošinājumu un energoresursu importu (64,1%), turklāt importā dominē tradicionālie enerģijas avoti - naftas produkti, gāze, ogles -, kuru cenas strauji aug gan rūkošo rezervju, gan politiskās situācijas dēļ.