Kāda ir galvenā ziņa, ko viceprezidents Baidens atvedis Baltijas valstīm?
Viceprezidents atbrauca, jo to lūdza prezidents Obama. Bija vairākas galvenās ziņas. Pirmkārt, bija būtiski ar sabiedrotajiem runāt par mūsu 5.panta saistībām. Mēs uztveram ļoti nopietni NATO saistības, lai saglabātu visu dalībvalstu teritoriālo vienotību un suverenitāti. Svarīgākā vēsts bija vēlreiz apstiprināt, ka mēs 5.pantu uzsveram ļoti, ļoti nopietni. Viceprezidents Baidens vārdu "ļoti" lietoja trīs reizes - ļoti, ļoti, ļoti nopietni. Tā ir svarīga vēsts, kuru latvieši saprot. Bija arī citi tikšanās elementi un vēsts, kā vienam otru kā sabiedrotajiem un draugiem atbalstīt ekonomikā, enerģētikas drošībā un citos veidos. Par to runājam vienmēr, bet šoreiz tas notika Ukrainas, Krimas un Krievijas rīcības kontekstā.
Latvijai tagad ir ļoti būtiski sajust Baltijas reģionā NATO klātbūtni. Vai to ir iespējams palielināt?
Šīs diskusijas virzās. Kā jūs ziniet, mēs jau esam palielinājuši savu klātbūtni ļoti svarīgajā Baltijas gaisa patrulēšanas misijā, kas bijusi šeit daudzus gadus. Ierasti no katras misijas valsts šeit Šauļos ir četri iznīcinātāji. Gada pirmajā pusē rotācijas kārta pienāca ASV, četru iznīcinātāju vietā esam nosūtījuši vēl sešus, kopā sanāk desmit. Būs daudz divpusēju Latvijas un ASV diskusiju, trīs Baltijas partneri spriedīs ar ASV par iespējamu jaunu aprīkojumu, jauniem pirkumiem. Visas trīs Baltijas valstis pievērš lielāku uzmanību aizsardzības attiecībām. Būs arī plaša NATO diskusija, tostarp par mācībām. Diskusijās tiks ņemts vērā Krimas un Ukrainas konteksts.
Jūs runājat par plaša veida NATO klātbūtni reģionā, bet Latvijā izskanējusi arī doma par patstāvīgu NATO bāzi reģionā.
Nezinu, vai tas ir apspriests NATO, bet acīmredzot nākotnē redzēsim visdažādākās diskusijas.
Bijušas arī runas par NATO aizsardzības plāniem Baltijai. Vai par tiem tiks spriests gaidāmajā NATO samitā?
Šīs diskusijas NATO notiek, bet tās nav publiskas diskusijas. Par operacionālām militāras alianses darbībām plaši netiek runāts un tam ir labi nodomi.
Saprotu, ka jūs nevarat runāt par plānu detaļām, bet vai varam būt droši, ka šādi plāni ir?
NATO ļoti, ļoti nopietni uztver 5.panta saistības, tas ir alianses pamats. NATO saprot, ka tās mērķis un misija ir aizstāvēt dalībvalstis pret visa veida uzbrukumiem. Kad ASV 2001.gada 11.septembrī uzbruka teroristi, sekoja NATO rīcība. Uzbrukums bija vienai valstij, atbildēja visas. Visas NATO dalībvalstis saprot, ka tā ir viņu pamatatbildība.
Notikumi Ukrainā mainījuši drošības situāciju visā reģionā. Mums būtiska ir ne tikai NATO reakcija, bet arī Eiropas Savienības (ES) nostāja. Vai tā ir pietiekama?
Par reakcijām var domāt dažādos līmeņos – individuāli, reģionāli, militārās alianses jeb NATO līmenī, ES, kas apvieno suverēnas valstis, līmenī. NATO reaģē savā veidā, ES ir sava atbildība un iespējas. ES noteikusi sankcijas pret Janukoviča valdības un Krievijas pārstāvjiem. Vai domājam, ka tas ir atbilstoši? Jā, tas ir līdzīgi mūsu rīcībai. ASV ir ciešā kontaktā ar ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju. Referendums Krimā bija nelegāls, Krievijas spēki pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Mēs ticam un visi ES partneri tic, ka Krievijai ir jāsamaksā par savu rīcību. Mēs esam gatavi darīt vairāk, ja apstākļi to prasīs. Vienlaikus mēģinām arī piedāvāt diplomātisku risinājumu – spriedzes mazināšanu.
Viceprezidents Baidens runāja arī par energodrošību. Kā ASV šajā jautājumā var palīdzēt Baltijai?
Par energodrošību esam runājuši vairākus gadus - par nepieciešamību palielināt jebkuras valsts energoneatkarību, diversificējot resursu piegādes un piegāžu infrastruktūru. Arī ES šajā jautājumā bijusi ļoti aktīva – ir tā dēvētā trešā enerģētikas pakete, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma programma. ASV pilnībā to atbalsta un cieši strādā ar valdībām, lai šajās programmās būtu progress. Tas prasa daudz laika, ir dārgi, bet ir ļoti, ļoti svarīgi. Latvija to noteikti saprot, to saprot Baltijas valstis.
Varbūt arī situācija Ukrainā liks mūsu amatpersonām par energodrošību domāt vēl vairāk.
Cilvēki vienmēr domājuši par energodrošību. Notikumi Ukrainā un Krimā ir vairojuši energodrošības un arī citu drošības elementu nozīmi.