Filmas, grāmatas, objekti
Piešķirtais finansējums ļāvis radīt paliekošas vērtības kultūrā un stimulēt nozarē strādājošo nodarbinātību. Lūk, daži piemēri, kas pamatojot šo apgalvojumu: Nacionālajam kino centram piešķirts finansējums 15 apjomīgu filmu projektu papildu izmaksu segšanai un divu mazbudžeta filmu projektu izstrādei, kā arī divu kvalitatīvu daudzsēriju filmu uzņemšanai. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums papildināts, iegādājoties tā kolekcijai vairāk nekā 100 mākslas darbu, ko radījuši Latvijas mākslinieki pēdējo 30 gadu laikā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centram novirzīti līdzekļi 10 vizuāli telpiskās mākslas darbu izveidei pilsētvidē, kas tika izvēlēti konkursa kārtībā un jau šobrīd kā vērienīgs pilsētvides objektu projekts ar nosaukumu Kopā skatāms Rīgā, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.
Savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) iegādājusies 32 615 jaunas 33 Latvijas izdevniecību grāmatas (62% ir oriģinālliteratūra). LNB arī izstrādā 180 jaunu enciklopēdijas šķirkļu un papildina saturu ar 250 Latvijas autoru ilustrācijām, tādējādi atbalstot arī krīzes skartos Latvijas autorus un māksliniekus. Latvijas Rakstnieku savienībai sniegtais atbalsts ļāvis izdot Baltijas Asamblejas literatūras balvu ieguvušo literāro darbu tulkojumu sēriju. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde varējusi piešķirt līdzekļus 58 objektu konservācijai un restaurācijai, kā arī 20 dižgaru kapavietu sakopšanai.
Radošajām personām
Kultūras nozarei šogad Covid-19 seku mazināšanai tiks iztērēti 20,7 miljoni eiro – lauvas tiesa šī finansējuma administrēšanā gulstas uz Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pleciem, kam tāpēc nācies strādāt dubultgrūtā režīmā, atzina kultūras ministrs.
VKKF vadītājs Valts Ernštreits uzsvēra, ka atjaunotās Latvijas laikā šī ir pirmā reize, kad krīzes apstākļos kultūrai nauda nevis tiek atņemta, bet piešķirta papildus. Kopumā pandēmijas radīto seku kompensācijai izveidotas septiņas mērķprogrammas. Vispamanāmākā no tām – Radošo personu nodarbinātības programma, kas vēl joprojām darbojas. Iepriekšējā kārtā tika saņemti 839 pieteikumi, pieprasītais finansējums – 1,3 miljoni eiro, atbalstīti tika 646 pieteikumi kopumā par 1,03 miljoniem eiro. Vislielākā atsaucība bijusi no mūziķiem (234), kurus pandēmija skāra visvairāk, jo nenotika ne koncerti, ne citi pasākumi, taču arī citu radošo ļaužu interese bija liela (vizuālajā mākslā – 142 pieteikumi, teātra mākslā – 69, filmu nozarē – 56). Tikko noslēdzies trešais konkurss, kurā iesniegti 685 pieteikumi, un, visticamāk, 621 no tiem gūs atbalstu.
Mērķprogrammā Kultūras piedāvājums digitālajā vidē saņemti 144 pieteikumi (par summu 1,4 miljoni eiro), atbalstīti 26 projekti 200 000 eiro vērtībā, kuru vidū ir tādu digitālo platformu attīstības ieceres kā Latvijas mūzikas datubāze, garamantas.lv, literatura.lv, letonika.lv un jaunas digitālās platformas, piemēram, KIM?, Low un 427 kopīgi veidota virtuāla mākslas galerija un Latvijas etnogrāfisko cimdu digitālā karte. Šī programma ļaus ievērojami papildināt arī digitāli pieejamā kultūras satura apjomu – izrādes un koncertus fiksēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Dailes teātris digitalizēs vēsturiskos skaņu ierakstus. Līdzekļi piešķirti arī projektiem, kas attīstīs inovatīvas digitālās mākslas formas, piemēram, Jauno mediju kultūras centra RIX-C veidotās ekskursijas. Savukārt teātra apmeklējuma pieredzi, it īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzlabos jaunveidotā digitālās titrēšanas platforma, kuru varēs izmantot visi Latvijas teātri.
Mērķprogrammā Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs saņemti 474 pieteikumi par kopējo summu 3,8 miljoni eiro, atbalstīti 300 projekti, kuru īstenošanai tiks ieguldīti 1,8 miljoni eiro. Lielāko riecienu saņēmusi mūzikas un dejas māksla (68), kultūras mantojuma (51) un literatūras (41) nozare, tām seko vizuālā māksla (38), teātra (34) un filmu (29) nozare, tradicionālā kultūra (23), kā arī dizains un arhitektūra.
Dziesmu svētku kustībai
Par mērķprogrammas Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana finansējumu 133 021 eiro apmērā 71 amatiermākslas kolektīvs līdz šā gada beigām šūdinās sev jaunus tērpus vai tā elementus, iegādāsies Latvijas meistaru gatavotus tradicionālos mūzikas instrumentus, veiks mūzikas instrumentu remontu un tehnisko apkopi, kā arī pilnveidos materiāli tehnisko bāzi tautas lietišķās mākslas studijās. Šajā mērķprogrammā uz atbalstu varēja pretendēt tie amatiermākslas kolektīvi, kuri ir XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku skašu un konkursu laureāti, starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 skates dalībnieki, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, skates Gada izrāde laureāti un amatniecības studijas, kas piedalījušās vismaz piecos Satiec savu meistaru pasākumos un pēdējo triju gadu laikā īstenojušas reģionāla vai valsts mēroga izstādes.
Muzeju nozares pakalpojumu attīstības programma, kurā tika atbalstīti 10 projekti 100 000 eiro vērtībā, tika izveidota, lai sekmētu muzeju nozares attīstību un veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot Nacionālā muzeja krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Finansējums piešķirts, piemēram, Žaņa Lipkes memoriāla pamatekspozīcijas atjaunošanai, Latvijas Naivās mākslas muzeja glabātavas radīšanai, inovatīvas drošības sistēmas izveidei Imanta Ziedoņa muzeja ekspozīcijā.
Kultūras jomas medijiem
Mērķprogrammas Kultūras nozares dokumentēšana konkursā tika saņemti 15 pieteikumi par 184 000 eiro, atbalstīti 13 projekti 100 000 eiro vērtībā. Tie pārstāv dažādu kultūras jomu – literatūras, teātra, filmu, vizuālās mākslas u. c. – specializētos medijus, kam valsts atbalsts palīdzēs pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas un stiprinās tos.
Savukārt Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspējas mērķprogramma, kas izraisīja diezgan lielu ažiotāžu, tika radīta, lai atbalstītu tās kultūras institūcijas, kas nodrošina kultūras norišu pieejamību, bet kas ārkārtējās situācijas dēļ nevarēja funkcionēt, piemēram, tehniskā aprīkojuma nodrošinātāji, skaņu ierakstu studijas, biļešu servisi, nevalstiskās organizācijas, kā LNB atbalsta biedrība, Jura Podnieka studija, Rakstnieku savienība. Otrajā konkursā tikai 15. novembrī noslēdzās pieteikumu pieņemšana, un kopumā tiks finansēti 189 projekti 1,3 miljonu eiro vērtībā.
Mūziķis un grupas Ducele dalībnieks Arnis Veisbārdis norādīja, ka šīs programmas radošajiem bijušas kā makšķere un devušas nozīmīgu artavu arī pašnodarbinātajiem. Kā jebkam, arī šīm programmām ir gan savas labās, gan ne tik labās puses. Tā kā A. Veisbārdis esot pašnodarbināto mūziķu biedrības pārstāvis, tad varot teikt, ka aptuveni puse no organizācijas spējusi kvalificēties atbalstam, ņemot vērā kritēriju sietu. Kopā ar KM mēģinājuši to pilnveidot, taču tik un tā aiz borta palikusi ievērojama daļa mūziķu. Skaidrs, ka radošo personu atbalsts jāturpina, jo priekšā ir vēl nākamā gada trīs mēneši, kad, visticamāk, nekas nenotiks.
KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš informēja, ka nākamgad turpinās darboties divas mērķprogrammas – digitalizācijas (būs pieejami 200 000 eiro) un kultūras mediju darbības atbalstam (230 000 eiro).