AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis norāda, ka Latvijā ir vairāk par desmit šķirošanas līnijām, kam PET pudeles varētu iet garām. "Igaunijas pieredze liecina, ka savākto PET nešķiros uz esošajām šķirošanas līnijām, jo ir viena centrāle Tallinā, kur visas pudeles tiek apkopotas un pārskaitītas."
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) publiski pieejamā informācija liecina, ka taras punktos vai automātos varēs nodot nebojātas pudeles, bet vidē salasītās pudeles joprojām varēs nodot dalītās atkritumu vākšanas punktos.
Runājot par Latvijā esošajām atkritumu šķirošanas līnijām un to izveidē ieguldītājām investīcijām, kā arī to, ka tās vēl nav kārtīgi apgūtas, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmēju asociācijas (LASUA) vadītājs Vilgerts teica, ka būtībā runa ir par 3% no kopējā šķiroto atkritumu daudzuma.
Viņš arī skaidroja, ka, piemēram, Igaunijā gada laikā ar depozīta sistēmas vākšanu PET tiek savākts par vismaz astoņām reizēm vairāk nekā Latvijā ar dalīto atkritumu vākšanu. Tāpēc šķiet, ka, ieviešot šo sistēmu Latvijā, varētu sasniegt tādu pašu efektu. Vilgerts arī atzīmē, ka, runājot par depozīta sistēmu un atkritumu šķirošanu, jāņem vērā, ka viena sistēma neaizstāj otru sistēmu, tās viena otru papildina.
Tomēr Zakulis norāda uz vēl kādu neatbildētu jautājumu. Proti, runa ir par to, kur nonāks savāktās pudeles. VARAM publiski pieejamā informācija liecina, ka tās tiks nodotas otrreizējā pārstrādē, tomēr sīkāka informācija netiek sniegta.
"Taču, ņemot vērā to, ka Latvijā ir liela pārstrādes rūpnīca PET Baltija ar ražošanas jaudu 20 000 tonnu gadā, būtu labi, ja šie savāktie resursi paliktu Latvijā, kur tos arī pārstrādājot varētu iegūt produktu ar augstu pievienoto vērtību. Noteikti vērā būtu ņemams Zviedrijas piemērs, kur PET pudeles ir aizliegts izvest no valsts uz pārstrādi citās valstīs," stāsta Zakulis.
Prioritāte ir vietējie pārstrādātāji, jo tās ir darbavietas un samaksāti nodokļi. Viņš to skaidro ar to, ka galvenokārt tas ir tāpēc, lai neizveidojas tāda situācija, kā tas ir ar mežu resursiem, kuri tiek pārdoti uz ārvalstīm, kur no tiem ražo mēbeles, ko pēc tam Latvijā pārdod par lielāku naudu.
Taču, jautāts par to, vai ir svarīgi, piemēram, zināt, kur nonāks atgūtie resursi pēc to savākšanas, LASUA vadītājs Vilgerts skaidro, ka Latvija atrodas vienotā telpā ar Eiropas Savienību (ES). Tādējādi viss, kas notiek ES, notiek arī Latvijā.
Jau ziņots, ka no 2015.gada Latvijā plānots ieviest dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Sistēmas izveides izmaksas varētu būt ap 14 līdz 18 miljoniem latu.
Depozīta sistēmā tiktu iekļauti PET, stikla un metāla bezalkoholisko dzērienu, alus un dzērienu ar zemu alkohola saturu iepakojumi.
VARAM iecere paredz, ka Latvijā darbosies viens nacionālais operators, ko veido ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumi būs loģistika - izvietojums, tehniskie risinājumi, informācijas uzskaite un kontrole, depozīta sistēmas iesaistīto tirgotāju un ražotāju reģistrācija, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem, depozīta sistēmas norēķinu veikšana ar ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem un tamlīdzīgas lietas.
PET pudeles, stikla tara un skārdenes nav tikai atkritumi, tie ir resursi, kurus var pārdot un izmantot atkārtoti, norāda VARAM. Atbilstoši vairākiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem dzērienu ražotāji ir atbildīgi arī par dzērienu iepakojuma savākšanu. Līdz šim Latvijā šis ražotāju atbildības princips tika īstenots, ražotājiem slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Vienkāršoti šo pakalpojumu būtība ir tāda, ka apsaimniekotājs ražotāju vietā savāc izlietotu iepakojumu. VARAM koncepcija paredz, ka dzērienu ražotāji un tirgotāji varēs paši kontrolēt sistēmas darbību.