Diemžēl ir situācijas, kad šī nodarbe var izraisīt letālas sekas. Va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners stāsta – ik gadu cilvēki Latvijā zaudē dzīvību uz dzelzceļa tikai tāpēc, ka nepamana vilciena tuvošanos, jo austiņās klausās skaļu mūziku vai ir pārāk aizrāvušies ar savu mobilo ierīci. Lai mudinātu iedzīvotājus būt uzmanīgiem dzelzceļa tuvumā, LDz sācis sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu Atmet telefonu un dzīvo!, aicinot dzelzceļa tuvumā nelietot mobilās ierīces un būt uzmanīgiem. Tieši mobilo tehnoloģiju lietošana ir šī gada vadmotīvs arī citur pasaulē, akcentējot drošību dzelzceļa tuvumā.
Ātrs, precīzs, bet bīstams
Dzelzceļš ir ātrākais, precīzākais un arī viens no dabai draudzīgākajiem transporta veidiem pasaulē, kā arī viens no ietilpīgākajiem, taču jāatceras, ka dzelzceļš vienlaikus tomēr ir arī paaugstinātas bīstamības zona. "It kā jau visi saprotam, ka laikā, kad jāšķērso sliedes, adekvāti jānovērtē situācija, jāpaskatās apkārt, bet, ja esam iedūruši acis telefonā, daudz ko sev apkārt mēs nedzirdam un neredzam," ir pārliecināts
D. Zvaners. Kaut arī visvairāk ar mobilajām ierīcēm ir aizrāvušies pusaudži, par laimi, dzelzceļa negadījumos cietušo bērnu skaits nav liels. Galvenokārt nelaimē nonāk vīrieši – aptuveni divas trešdaļas no visiem negadījumiem.
Šogad dzelzceļa negadījumos ir astoņi bojāgājušie un četri cietušie. Viens no tiem, visticamāk, pašnāvības mēģinājums. Čiekurkalnā zem dīzeļvilciena riteņiem pakļuvis jauns vīrietis. "Kā stāsta aculiecinieki, viņš nāca pretī vilcienam pa ceļa malu, aptuveni 20 metru pirms vilciena aizmeta alus bundžu, kas viņam bija rokā un ceļu turpināja pa sliedēm. Vilciens nepaguva apstāties un cilvēku notrieca," stāsta Zvaners. Vilcienam, lai nobremzētu, vajag daudz vairāk laika nekā automašīnai, jo tas ir ātrs un smags, piemēram, kravas vilciena kopējais svars mēdz būt 3000–6000 tonnu. Sadursmē ar vilcienu iespēja izdzīvot ir 40 reižu mazāka nekā sadursmē ar citu sauszemes transportlīdzekli; atkarībā no tā svara un uzņemtā ātruma bremzēšanas ceļš var būt no 200 metriem līdz pat diviem kilometriem. Un, pirms izpilda Annas Kareņinas cienīgu scenāriju, vērts atcerēties, ka vilcienu vada cilvēks un šādā situācijā viņš ir spiests kļūt par to, kurš atņem otram dzīvību. Daudziem mašīnistiem negadījumi atstāj psiholoģiskas traumas, un smagākos gadījumos dažs vairs nespēj veikt šo darbu.
Kā uzvesties uz perona
Latvijā ir reta situācija Eiropā, ka pa vienām un tām pašām sliedēm brauc gan preču, gan pasažieru vilcieni. Ja cilvēks stāv ar muguru pret sliedēm, sarunājas, viņš ne tikai neredz, bet arī nedzird vilciena tuvošanos. Mēs it kā zinām, kad pienāks pasažieru vilciens, bet, iespējams, kaut kad ap to pašu laiku cauri stacijai kursēs arī kravas vilciens, tāpēc jābūt modram visu laiku. Ja vēl rokās ir mobilais telefons un ausīs mūzika, esam izolēti no realitātes. Daudzviet peroni un pārbrauktuves ir aprīkotas ar novērošanas kamerām. Pēcāk, izpētot ierakstus, LDz darbinieki mēģina izprast, kāpēc ir noticis negadījums, kā arī redz cilvēku uzvedību. Dainis Zvaners stāsta par gadījumu, kad cieta sieviete. Viņa izkāpusi no stacijā piestājuša vilciena, gājusi prom. "Videonovērošanas ierakstā redzams, ka sieviete austiņās kaut ko klausās un ir iegrimusi pārdomās, bet pēkšņi it kā satrūkstas, pirms šķērso sliedes, taču nevis apstājas, bet sāk skriet. Acīmredzot viņa gribēja ātrāk šķērsot sliedes, pirms vilciens, no kura bija izkāpusi, sāks braukt, bet nepaskatījās pretējā virzienā un pakļuva zem vilciena, kurš brauca pa otrām sliedēm. Ja viņai nebūtu austiņu, visticamāk, negadījums nenotiktu," uzskata LDz galvenais tehniskais inspektors.
Darvina balva