Izvērtējot 2023.– 2025. gadā jau īstenotos pretkorupcijas pasākumus un līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aptvertos stratēģiskās analīzes virzienus, nākamajos divos gados pastiprināta uzmanība tiks pievērsta publisko iepirkumu sistēmas uzraudzības stiprināšanai, korupcijas risku mazināšanai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un korupcijas risku vadības pasākumiem valsts aizsardzības jomā. Tas secināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2026.– 2027. gadam, ko pieņēma valdība, uzklausot arī KNAB atskaiti par 2025. gadu.
Šis politikas plānošanas dokuments paredz kopumā 19 pasākumus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kuru īstenošana nodota KNAB un citām publiskās pārvaldes institūcijām.
Arī par pagājušo gadu
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atskaitījās valdībai arī par 2025. gada darba rezultātiem. Atskaitē minēti 45 uzsākti kriminālprocesi, 35 kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā arī uzsāktas 319 administratīvo pārkāpumu lietas, piemēroti administratīvie sodi par vairāk nekā 60 tūkstošiem eiro. KNAB saņēmis 80 iesniegumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Par noziedzīgi iegūtiem atzīti 820 148,97 eiro, kas ieskaitīti valsts budžetā. Vienlaikus novērsta iespējamo materiālo zaudējumu radīšana publiskas personas institūcijām 953 588,93 eiro apmērā. KNAB lepojas ar augstāko uzsākto kriminālprocesu skaitu pēdējo piecu gadu laikā, kā arī augstāko kriminālvajāšanai rosināto kriminālprocesu skaitu pēdējo desmit gadu laikā. KNAB uzskata, ka tas sekmīgi pārņēmis Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas.
Birojs 2025. gada nogalē īstenoja sabiedriskās domas aptauju, kurā noskaidroja iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Ar šādu pašu mērķi gada nogalē un 2026. gada janvārī veikta arī uzņēmēju aptaujāšana. Dati liecina, ka 28% iedzīvotāju un 21% uzņēmēju pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši neoficiālus risinājumus, lai atrisinātu kādu problēmsituāciju. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieredze šādu risinājumu izmantošanā abās respondentu grupās ir pieaugusi. Iedzīvotāju vidū pieaugusi arī gatavība dot amatpersonām kukuli, lai panāktu sev vai radiniekam vēlamu atrisinājumu. 2025. gadā šādu gatavību atzina 24% iedzīvotāju, biežāk kā iemeslu minot lielāku drošību, ka problēma vispār tiks atrisināta. Tikmēr uzņēmēju vidū pēdējo gadu laikā novērojama tendence samazināties to respondentu skaitam, kas būtu gatavi kukuļot valsts amatpersonas.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) vaicāja J. Straumem viedokli par situāciju, kad nodarījumos vainotās personas ir nosauktas vārdā, taču pēc pašreizējā regulējuma nav iespēju tās atstādināt no amata. Ministri interesēja iespējamie soļi, lai šādas personas neturpinātu darbu valsts pārvaldē. «Izskatās, ka valsts kopumā ir bezzobaina,» uztraucās ministre. J. Straume skaidroja – kamēr izmeklētājs nav pārliecinājies par personas vainu, tai ir iespējams statuss «persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess», bet persona nav atzīta par aizdomās turamo un pieņemts kāds drošības līdzeklis. Šādā gadījumā izmeklētājam vēl nav tiesību sūtīt informāciju darba devējam. J. Straume norādīja, ka KNAB ievēro nevainības prezumpciju un vārdā nevienu nesauc, taču noslēpt uzvārdus ir grūti, un plašsaziņas līdzekļi strādā «pietiekoši veiksmīgi». Iesaistoties Ministru prezidentei, izvērtās plašāka diskusija par to, kāpēc pašlaik amatpersonu var atstādināt tikai uz mēnesi, un viņa pauda gatavību diskutēt par citiem risinājumiem. «Es uzskatu, ja šaubu ēna ir parādījusies, ir jābūt rīkiem darba devējiem, lai amatpersonu atstādinātu uz ilgāku laiku,» izteicās J. Straume.
Četri virzieni
Plānā izvirzīti četri rīcības virzieni un četri politikas rezultāti, kuri paredz vēlamās ilgtermiņa pārmaiņas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā: palielināta sabiedrības uzticēšanās publiskajām institūcijām, stiprināta publiskā sektora spēja identificēt, novērtēt un novērst korupcijas riskus, stiprināta publisko iepirkumu integritāte un uzraudzība, kā arī uzlabota sabiedrības iesaiste un publiskās pārvaldes institūciju kapacitāte korupcijas atklāšanā un izmeklēšanā. Plāna izstrādē piedalījušās 36 publiskās pārvaldes institūcijas un sešas nevalstiskās organizācijas, kas kopumā iesniegušas vairāk nekā 60 priekšlikumu. Lai panāktu vienotu redzējumu par turpmākajos divos gados īstenojamiem pasākumiem, KNAB organizēja darba grupas sanāksmes un starpinstitūciju diskusijas, norādīts Valsts kancelejas informācijā par šo dokumentu. «Korupcija rada ne tikai fiskālas vai budžetā tieši izsekojamas izmaksas, tām ir arī strukturālas, daudzslāņainas un ilgtermiņā destruktīvas sekas. Netiešā korupcijas ietekme saistāma ar investīciju piesardzību, administratīvās efektivitātes kritumu, konkurētspējas samazināšanos, iedzīvotāju nevienlīdzības padziļināšanos, kā arī sabiedrības uzticības mazināšanos pret valsts institūcijām un tiesiskuma principiem. Tādējādi korupcijas novēršana skatāma kā stratēģiska investīcija valsts izaugsmei, iedzīvotāju labklājībai un drošībai,» teikts plāna aprakstā.
J. Straume ministriem uzsvēra, ka šis nav tikai KNAB plāns, bet nacionālais dokuments un ka atbildīgas un līdzatbildīgas ir arī citas iestādes.
Tiesa gan, ne visas organizācijas ar plānu ir apmierinātas. «Es nevaru konceptuāli piekrist KNAB sagatavotajam situācijas aprakstam un no tā izrietošajiem uzdevumiem,» raksta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekle Kristīne Zonberga, pamatojot: «Pirmkārt, secinājumi par nevalstisko organizāciju darbības caurskatāmības pārnozaru raksturu tiek balstīti uz vienu izpēti, turklāt veiktu vienā nozarē. Tādēļ nav pamatoti izdarīt vispārinājumus par pilsonisko sektoru kopumā, īpaši ņemot vērā tā daudzveidību un atšķirīgos darbības un finansēšanas modeļus. Otrkārt, lai gan aprakstā iekļautas norādes uz publiskā finansējuma piešķiršanu un ar to saistītie riski, piedāvātie uzdevumi fokusējas tikai uz papildu atklātības prasību noteikšanu pilsoniskajam sektoram. Vienlaikus netiek paredzēti pasākumi publiskās pārvaldes caurskatāmības un atbildības stiprināšanai, kas rada nevienlīdzīgu pieeju sektoriem, metot ēnu tikai uz saņēmēja (atsevišķo organizāciju) pusi.» Atsevišķus iebildumus par dažādiem jautājumiem izteikusi arī Iekšlietu un Finanšu ministrija.