Kā liecina publiski pieejamais Administratīvās rajona tiesas spriedums, Krievijas pilsonis jau 2022.gada septembrī vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Vīrietis apgalvoja, ka nepiekrīt Krievijas valsts politikai, karam pret Ukrainu un vispārējai mobilizācijai. Viņš nevēloties tikt mobilizēts, kļūt par teroristu un mirt par Vladimira Putina režīmu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteica patvērumu, argumentējot, ka izskatāmajā gadījumā vīrieša bailes tikt iesauktam militārajā dienestā ir hipotētiskas. Viņš nav norādījis, ka būtu saņēmis pavēsti saistībā ar Krievijā izsludināto mobilizāciju. Turklāt vīrietis ir bijis atbrīvots no obligātā militāra dienesta veselības stāvokļa dēļ, tādējādi viņam nav militārās specializācijas, atbilstošas darba vai kaujas pieredzes.
Tāpat vīrieša atsevišķas darbības vai to kopums neļauj secināt, ka viņš ir uzskatāms par tādu pilsoniskās sabiedrības pārstāvi, kurš publiski pauž varas iestādēm netīkamus uzskatus un tādējādi varētu saskarties ar vajāšanu no Krievijas varas iestāžu puses.
Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā viņš argumentējis, ka ir piedzimis Latvijā un uz pastāvīgo dzīvi Krievijā ir aizbraucis, pakļaujoties vecāku gribai.
Vairākus pēdējos gadus pieteicējs apsvēra iespēju atgriezties Latvijā, kuru joprojām uzskata par savu īsto dzimteni. Pieteicējam ir vairāki Latvijā dzīvojoši radinieki, daļa no viņiem ir Latvijas pilsoņi. Tāpat vīrietis Latvijā strādā algotu darbu un aktīvi mācās latviešu valodu. Ar Krieviju vīrieti vairs nekas nesaistot, tur palika tikai un vienīgi pieteicēja vecāki, kuri esot apdullināti un apmuļķoti ar Kremļa režīma propagandu un kuru politiskie viedokļi pieteicējam esot absolūti nepieņemami.
Tāpat vīrietis tiesai norādījis, ka saskaņā ar Valsts drošības dienesta secinājumiem, attiecībā uz viņu netika konstatēta nekāda negatīva rakstura informācija.
Viņš ir arī reģistrēts karaklausības uzskaitē kā derīgs karadienestam. Tāpat bija izdota pavēste ar pavēli pērn ierasties kara komisariātā, ko vīrietis neizpildīja, jo tolaik bija Latvijā. Tāpat PMLP nepamatoti nepiešķīra pienācīgu nozīmi faktam, ka pieteicējs vairākkārtēji piedalījās mītiņos un protesta akcijās, kuras rīkoja Aleksejs Navaļnijs.
Vīrietis uzskatīja, ka pārsūdzētajā PMLP lēmumā minētie secinājumi ir balstīti nevis uz reālas situācijas izvērtēšanu, bet uz novecojušu informāciju par mobilizācijas pabeigšanu, kas jau sen vairs nav aktuāla, ņemot vērā pašreizējo situāciju karalaukā Ukrainā un Krievijas armijas cilvēku resursu zaudējumus tajā.
Tiesa noraidīja vīrieša pieteikumu, jo tiesa konstatēja, ka pieteicējs nav norādījis, ka Krievijā viņam draudētu nāvessoda piespriešana vai tā izpilde. Tāpat tiesa jau iepriekš, izvērtējusi priekšnoteikumus bēgļa statusa piešķiršanai pieteicējam, atzina, ka pieteicēja apgalvojumi par viņam draudošo vajāšanu Krievijā nav objektīvi pamatoti un nav pamata pieteicējam piešķirt bēgļa statusu.
Tādējādi, pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem, tiesa atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās Krievijā varētu tikt pakļauts spīdzināšanai, necilvēcīgai attieksmei vai pazemojošai sodīšanai.
Pat, ja pieteicēja iesniegtos pierādījumus varētu uzskatīt par autentiskiem, tie nenorāda uz Krievijas varas iestāžu centieniem pieteicēju piespiedu kārtā nosūtīt karot uz Ukrainu.
Šīs sprieduma sagatavošanas brīdī tiesa mobilizācijas draudus attiecībā uz pieteicēju atzina par hipotētiskiem un pievienojas pārvaldes konstatētajam, ka pieteicējs nav sniedzis tādu informāciju, kas liecinātu par viņa pamatotām bailēm tikt mobilizētam vai iesauktam militārajā dienestā. Lietas materiālos esošie pieteicēja iesniegtie dokumenti nepierāda Krievijas varas iestāžu centienus pieteicēju mobilizēt.