Daudzi tūkstoši Aļaskas, Arizonas, Aiovas, Vašingtonas, Minesotas, Kalifornijas, Ziemeļdakotas, Montānas, Ziemeļkarolīnas, Viskonsinas un Oregonas iedzīvotāju pamanījušies šāda veida kredītus izmantot savā labā brīdī, kad ekonomiskā burbuļa plīšanas rezultātā viņi tika pavilkti zem ūdens jeb kad parādsaistības būtiski pārsniedza kredītā iegādātā mājokļa vērtību, piektdien lasāms avīzē Diena.
ASV veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu, kurā brīdī "finansiālais slīkonis" pieņem lēmumu "nolikt atslēgas", pat ja viņa materiālais stāvoklis ir stabils un ļauj turpināt veikt ikmēneša kredītmaksājumus. Piemēram, ASV Federālo rezervju valdes pasūtītā pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais kredītņēmējs "aiziet no hipotēkas", kad viņa parāda apjoms pārsniedz 60% no mājokļa vērtības. Astoņdesmit procentos gadījumu lēmums "aiziet no hipotēkas" bija balstīts uz ienākumu samazināšanos komplektā ar īpašuma vērtības kritumu, taču piektā daļa amerikāņu atkāpšanās ceļu izmanto, lai nepaliktu zaudētājos. Amerikas Baņķieru asociācijas pārstāve Sāra Grano apstiprina, ka minētajos štatos bankas īpašumā nonākušo mājokļu vērtība vairumā gadījumu ir būtiski mazāka nekā neatgūtā aizdevuma apmērs. Taču zaudējumus bankas kompensē ar citos štatos gūto peļņu.
Pēc Amerikas universitātes profesora Alana Ličmena Dienai skaidrotā velkamas paralēles starp ASV un Latviju - arī ASV līdz 2009. gadam veidojās līdzīgs nekustamo īpašumu burbulis kā pie mums pirms dažiem gadiem: "Cenas kāpa debesīs, banku dāsnums un cilvēku iztēlotā savas materiālās labklājības līknes stabilā augšupeja veicināja to, ka daudzi steidzās atslēgt jauno mājokļu durvis ar hipotēkām, nesatraucoties, ka tās nāksies atmaksāt līdz sirmam vecumam. Taču pēc ekonomikas burbuļa plīšanas viņi attapās, ka kredītā iegādātā mājokļa vērtība kļuvusi daudzkārt mazāka par summu, kādu viņi joprojām ir parādā bankai."
ASV nekustamo īpašumu konsultāciju aģentūras Zillow dati rāda, ka aptuveni 14 miljonu ASV iedzīvotāju parādsaistības pret bankām kopumā ir apmēram par triljonu dolāru vairāk, nekā izdotos iegūt, pārdodot visus viņu mājokļus esošajā nekustamo īpašumu tirgus situācijā. Arizonas štata universitātes profesora asistente Andra Genta, kura ir vairāku hipotekārās kreditēšanas jomas pētījumu autore, secinājusi, ka amerikāņi, kuri izmanto tiesības aiziet no hipotēkas, vairumā gadījumu nejūtas vainīgi banku priekšā: "Viņu galvenais arguments ir, ka baņķieri un nekustamo īpašumu speciālisti zināja, ka mājokļu cenas savulaik bijušas pārvērtētas, taču peļņas gūšanas azartā nemaz necentās atturēt cilvēkus no milzīgu kredītu ņemšanas šo īpašumu iegādei."
Vai bažas, ka līdzīgus gājienus varētu izspēlēt kredītņēmēji Latvijā, ir iemesls, kāpēc komercbanku sektors tik ļoti iebilst pret plānotajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka fiziskās personas pret nodrošinātajiem kreditoriem jeb bankām par savām saistībām būs atbildīgas tikai ķīlas vērtības apmērā? Vairāki banku eksperti Dienai norāda, ka Latvijā iecerētie grozījumi nav salīdzināmi ar to kārtību, kāda pastāv minētajos ASV štatos. Vēl vairāk - jomas pārzinātāji un juristi pārmet medijiem un Saeimas deputātiem sabiedrības maldināšanu, lietojot frāzi "nolikto atslēgu princips". ""Nolikto atslēgu" principa esamība Maksātnespējas likuma grozījumos ir ilūzija, kas radīta sabiedrībai. Ilūzijas radīšana ir bijusi izdevīga Saeimas deputātiem priekšvēlēšanu laikā," izdevumā Jurista Vārds norādījis a/s Reverta pārstāvis Rolands Neilands.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 12.decembra, avīzē Diena!