Patlaban RAKUS strādājot pie administratīvo procesu uzlabošanas, kas secīgi radīs iespējas slimnīcas izmaksu optimizēšanai un vitāli svarīgajai medicīniskā personāla motivēšanai. Tāpat tikšot izvērtēta sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) tiks meklētas ekonomiski izdevīgas iespējas, kā izmantot nenoslogotās un nepietiekami noslogotās slimnīcas telpas. Pēc Valsts kontroles ieteikuma tiks izstrādāta arī telpu nomāšanas stratēģija un slimnīcas telpu ilgtermiņa attīstības plāns.
Kā norādīja Lietiņa, Austrumu slimnīca izvērtējusi Valsts kontroles ziņojumu, kā arī izteikusi savus komentārus un priekšlikumus, kas arī ietverti Valsts kontroles ziņojumā.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka RAKUS vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus.
Valsts kontrole norāda, ka, neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro. Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem.
Periodā no 2011.gada līdz 2015.gadam slimnīcas valdē darbojās bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viestura Boka. Patlaban slimnīcas valdes locekļi ir Artūrs Bērziņš, kas valdē darbojas kopš 2016.gada novembra, un Kaspars Plūme, kas valdes sastāva ir no 2015.gada februāra.
Slokenberga un Boka februāri iesniedza atlūgumus. Tas notika dienu pēc tam, kad Valsts kontrole Veselības ministrijai bija nosūtījusi revīzijas projektu par slimnīcas vadības darba efektivitāti. Veselības ministre Anda Čakša toreiz norādīja, ka atlūgumu iesniegšana viņu nav pārsteigusi, jo secinājumi par slimnīcas pārvaldību ir slikti.
Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. Valsts kontrole vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.
Lai arī atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.