Lietuvas, Latvijas un Igaunijas SEB bankas eksperti norāda, ka darba tirgū arī šogad būs sagaidāmas pozitīvas tendences – paredzama bezdarba tālāka samazināšanās un reālās algas pieaugums. Nodarbinātība visās Baltijas valstīs pieaug, bet bezdarbs samazinās. Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā bezdarbs samazinājies visievērojamāk. Pagājušā gada laikā bezdarba rādītājs (darba meklētāju skaits) Igaunijā samazinājies par 2,1 procentpunktiem līdz 9,3%, pirmo reizi kopš 2008.gada noslīdot līdz viencipara atzīmei. Latvijā 2012. gada pēdējā ceturksnī bezdarbs samazinājās par 1,2 procentpunktiem līdz 13,8%, bet Lietuvā bezdarba rādītājs bija 13%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2011.gada beigās.
"Galvenais iemesls, kas sekmējis bezdarba samazināšanos Baltijā, ir saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, taču ietekmi atstājusi arī emigrācija. Paredzams, ka arī turpmāk darba vietu skaits turpinās palielināties, bet lēnākā tempā kā līdz šim, savukārt bezdarba līmenis varētu samazināties proporcionāli nodarbinātības pieaugumam," SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
2012.gadā straujākais darba samaksas pieaugums bija Igaunijā – vidējā bruto darna alga pieauga par 5.9%. Latvijā vidējā alga palielinājās par 3.7%, bet Lietuvā – par 2.6%. SEB bankas eksperti Baltijas valstīs uzskata, ka 2013.gadā visās Baltijas valstīs ir sagaidāms nedaudz straujāks darba algas pieaugums nekā 2012.gadā. Darba algas kāpumu ietekmēs arī izmaiņas minimālās mēneša darba algas noteikšanā – 2013. gada janvārī minimālā mēneša alga tika palielināta līdz aptuveni 290 eiro Lietuvā un 320 eiro Igaunijā.
Tiek prognozēts, ka šogad Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 7-8%, Latvijā – par 4.5% un Lietuvā – par 4%. Turklāt līdz ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku patēriņa cenu pieauguma tempu, strādājošo reālā alga (alga, ņemot vērā inflāciju) šogad palielināsies straujāk nekā 2012.gadā.
Baltijas mājsaimniecību finanšu aktīvi - noguldījumi, vērtspapīri, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un privātā pensija, pensiju 2.līmeņa uzkrājumi - pagājušajā gadā turpināja pieaugt visās trijās valstīs. Salīdzinot ar 2011.gadu, mājsaimniecību finanšu aktīvi Latvijā pieauga gandrīz tādā pašā tempā kā Lietuvā (attiecīgi par 8.8% un 8.7%).
Nedaudz straujāka izaugsme bija Igaunijā – 9.9%. Kopš 2008. gada mājsaimniecību finanšu aktīvi Latvijā pieauguši par 1.25 miljardiem eiro un 2 miljardiem eiro Lietuvā un Igaunijā. Mājsaimniecību finanšu aktīvu pieaugumu Latvijā galvenokārt sekmēja valsts obligāto iemaksu pieaugums fondēto pensiju sistēmas otrajā līmenī, bet Lietuvā un Igaunijā - noguldījumu pieaugums.
"Kaut noguldījumu procentu likmes ir strauji samazinājušās, mājsaimniecības turpina uzkrāt papildus līdzekļus norēķinu kontos komercbankās. Tas skaidrojams ar to, ka mājsaimniecības vēl aizvien nav uzkrājušas pietiekami daudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem. Turklāt, daudzas mājsaimniecības nevēlas ieguldīt augsta riska aktīvos, un lēmumu par citiem alternatīviem risinājumiem, kā izmantot uzkrātos ietaupījumus, nav pieņēmušas," sacīja SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.
Zemas procentu likmes varētu palēnināt noguldījumu pieauguma tempu Igaunijā un Lietuvā. Latvijā noguldījumu pieaugumu varētu pozitīvi ietekmēt lēmums pievienoties eiro zonai. Līdz ko tiks apstprināts gala lēmums par eiro ieviešanu, iespējams, ka mājsaimniecības vēlēsies samazināt līdz šim mājās glabātos skaidras naudas uzkrājumus.