Tādējādi visas trīs Baltijas valstis apliecinājušas atbalstu Čehijai, kura pagājušajā sestdienā izraidīja 18 Krievijas diplomātus, kas saskaņā ar Čehijas izlūkdienesta atzinumu ir Krievijas izlūkdienestu slepenie aģenti. Kā ziņots, atbildot uz to, Krievija izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu pasludināt vienu Krievijas vēstniecības diplomātu par Latvijai nevēlamu personu.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka izraidītais Krievijas diplomāts ir Krievijas militārais atašejs Latvijā Ruslans Ušakovs.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2019.gada gada darbības pārskatā norādīts, ka Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvalde (GRU) tradicionāli izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu.
Militārā atašeja biroja oficiālās funkcijas ir militāri diplomātisko starpvalstu sadarbības jautājumu risināšana, bet šajās pozīcijās bieži tiek nozīmēti GRU virsnieki, kuru galvenais uzdevums ir izlūkošanas informācijas vākšana.
"Krievijas vēstniecībā Latvijā militārā atašeja biroju vada pulkvedis Ušakovs, kurš darbu Latvijā sāka 2019.gadā. Ušakovs biežāk nekā amata priekšgājējs apmeklējis drošības un ārpolitikas tematikai veltītus pasākumus, kuros veido sākotnējos kontaktus ar minēto jomu ekspertiem," teikts pārskatā.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM) šāds lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Čehijas Republikas valdību saistībā ar Krievijas izlūkdienestu nelegālajām aktivitātēm Čehijā, kā arī izvērtējot Krievijas vēstniecības diplomāta darbību un konstatētos pārkāpumus Latvijā.
Lēmums ir balstīts arī savstarpējās konsultācijās ar ES un NATO sabiedrotajiem un atbildīgo Latvijas institūciju sniegtajā informācijā.
ĀM uzsvērusi, ka Latvija ir ieinteresēta veidot attiecības ar Krieviju, balstoties savstarpējā cieņā, starptautiskajās tiesībās un Vīnes Konvencijā par diplomātiskajiem sakariem noteiktajos principos. Krievijas rīcība jau ilgstoši liecina par sistēmiskiem šādu principu pārkāpumiem un drošības situācijas pasliktināšanu, norādīts paziņojumā.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka "par darbībām, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", nolemts atzīt par Lietuvā nevēlamām personām divus Krievijas diplomātus, norādot viņiem septiņu dienu laikā atstāt valsti. Tikmēr Lietuvas vēstniecība Maskavā piedāvājusi palīdzību čehu kolēģiem, ņemot vērā, ka viņu vēstniecībā palicis maz darbinieku.
Arī Igaunijas ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka no valsts tiek izraidīts viens Krievijas diplomāts, kura darbība neatbilst Vīnes konvencijai.
"Krievija rupji pārkāpusi starptautiskās tiesības ES un NATO dalībvalsts teritorijā, tas aizskāris Čehijas suverenitāti un prasījis divu cilvēku dzīvības. Šādas darbības apdraud Eiropas drošību un stabilitāti un nav pieļaujamas," norādījis ministrijas pārstāvis.
Kā ziņots, lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus Čehijas varasiestādes pieņēma, nonākot pie slēdziena, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu munīcijas noliktavā Čehijā 2014.gadā, bet ceturtdien Prāga paziņoja, ka Čehija būs jāatstāj vēl 63 Krievijas vēstniecības darbiniekiem, lai atlikušo darbinieku skaitu pielīdzinātu tam, kāds palicis Čehijas vēstniecībā Maskavā.
Čehijas valdība arī lūgusi Eiropas Savienības un NATO partnervalstis solidarizēties ar to un izraidīt daļu Krievijas vēstniecību darbinieku.
Solidaritāti ar Čehiju jau apliecinājusi arī Slovākija, paziņojot par trīs Krievijas diplomātu izraidīšanu.
Papildināta visa ziņa.