Ar daudziem publiski paustiem pārmetumiem Tieslietu ministrijas (TM) virzienā šīs nedēļas vidū sociālajos tīklos strauji izplatījās informācija, ka uz reliģisko organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem neattiecas Covid-19 dēļ ieviestās epidemioloģiskās drošības prasības. Tas notika pēc tam, kad TM amatpersona Olga Zeile aģentūrai LETA pauda, ka uz dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas, jo "dievkalpojumi nav uzskatāmi par privātu vai publisku pasākumu". Tiesa, daudzviet izplatītais atreferējums, ka prasības nav jāievēro, nav vis gluži precīzs, un to uzsver arī pati ministrija.
TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Dienai skaidrojot, tieši kādēļ dievkalpojums nebūtu uzskatāms ne par publisku, ne privātu pasākumu, atsaucas uz baznīcas kanoniskajiem noteikumiem: "Mēs nevaram pateikt, ka dievkalpojums, ko vada mācītājs saskaņā ar baznīcas kanoniskajiem noteikumiem, būtu juridiski pielīdzināms publiskam vai privātam pasākumam, kā to regulē mūsu normatīvie akti, kur ir runa par privātiem vai publiskiem pasākumiem. (..) Juridiski pateikt, ka tas ir publisks pasākums, būtu teikt, ka dievkalpojums ir līdzīgs koncertam."
Savukārt privāts pasākums esot tāds, kas notiek ļoti ierobežotam, konkrētam, speciāli uzaicinātu cilvēku lokam. Noprotams, ka šeit atslēgas vārds ir "konkrētam". Dievkalpojumu turpretim varot apmeklēt jebkurš, ierodoties baznīcā, "kad baznīcas durvis ir vaļā". Arī kristības, pat neskatoties uz to, ka, piemēram, luteriskajās draudzēs, tās var notikt dievkalpojumu laikā, tomēr esot uzskatāmas par privātiem pasākumiem, jo uz tām aicināti konkrēti cilvēki.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!