Pēc viņas teiktā, 26.septembrī darba grupā panākta vienošanās par divu reformas modeļu izstrādi, bet 30.septembrī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņojusi, ka Latvijas bāriņtiesu reformēšanai izmantos Lietuvas pieredzi.
"Es nejūtu, ka darba grupā tiktu ievēroti demokrātijas principi," sacīja Zīvere.
Zīvere pauda neapmierinātību ar šādu pieeju, jo uzskata, ka darba grupa ir formāla un tajā paustie priekšlikumi par reformu atbildīgajām ministrijām nav saistoši, jo lēmumus pieņemot kāds cits.
Viņa stāstīja, ka patlaban LM rosina bāriņtiesu funkcijas sadalīt divās daļās - lemjošajā un sociālā darba daļa. Tiek plānots, ka valsts pārziņā būs Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde, kurā iekļausies esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) un bāriņtiesu lemjošā daļa. Savukārt pašvaldību pārziņā būtu esošais sociālais dienests un bāriņtiesu sociālā darba daļa.
LM plāno, ka Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde atradīsies Rīgā un tai būs vairāki reģionālie centri visā valstī, piebilda Zīvere.
Piektdien Smiltenē notika Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijas organizētā konference Ģimene institūciju krustugunīs, kurā bāriņtiesu darbinieki pauduši neizpratni par piedāvāto modeli, jo viņi neizprot kāds ir pamatojums šādam LM piedāvājumam sadalīt bāriņtiesu funkcijas, pastāstīja Zīverte.
Viņa norādīja, ka bāriņtiesu darbinieki atbalsta izmaiņas, taču viņiem esot bažas, vai šajā reformā nav aizmirsts, kam tā ir mērķēta, proti, bērnu tiesību aizsardzībai. Bāriņtiesu darbinieki funkciju sadalē saskata risku, ka pazudīs darbs ar cilvēku un Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde bezpersoniski pieņems lēmumus, izvērtējot tikai dokumentus. "Esošā prakse liecina, ka tiesneši vēlas dzirdēt to, kā ir noticis reālais darbs ar ģimeni un vai piedāvātais risinājums konkrētajam cilvēkam būs vislabākais," teica Zīvere.
Bāriņtiesu darbinieki saskata risku, ka iedzīvotājiem pakalpojumi pieejamība attālināsies, jo valstī būs pieejami vien desmit līdz 12 reģionālie centri. Turklāt sociālajiem dienestiem būs jāuzņemas tādas funkcijas, kas līdz šim nav bijušas to kompetencē, piemēram, bērnu izņemšana no ģimenēm sadarbībā ar pašvaldības policiju. Tas nozīmē, ka sociālajos dienestos būs vajadzīgi arī citas kvalifikācijas speciālisti.
Darba grupas vadītāja LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece aģentūrai LETA teica, ka patlaban darba grupa strādā un ar konkrētiem rezultātiem varēs iepazīstināt tikai nākamā gada maijā.
"Patlaban mēs gribam identificēt kādas bāriņtiesu funkcijas pārklājas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un kādas funkcijas vajadzētu nodot jaunveidojamajai institūcijai, kāds būs nepieciešamais finansējums. Šodien tā bija darba sanāksme plašākā lokā nekā darba grupā," teica Muižniece.
Viņa atzina, ka bāriņtiesu reformai dienaskārtību nosaka politiķi, jo labklājības ministre un tieslietu ministrs ir vienojušies, kādā virzienā strādāt. Muižniece atgādināja, ka reformas nepieciešamība ir pamatota tiesībsarga un Valsts kontroles ziņojumā.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzsvēra, ka bāriņtiesu darbā ir nepieciešamas izmaiņas, taču viņa šaubās par to, vai pašlaik LM piedāvātais modelis, kurā tiek izveidota Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde uz VBTAI bāzes, būs labākais risinājums bērna tiesību aizstāvībai.
Arī viņa iepazinusies ar lietuviešu kolēģu pieredzi. Pēc viņas paustā, daudzi no sastaptajiem darbiniekiem brīdinājuši, ka pēc reformas ir būtiski palielinājies birokrātiskais slogs, kamēr bērna vajadzības nereti tiek aizmirstas, nepamanītas.
"Diemžēl šodien konferencē no valsts atbildīgajām amatpersonām bāriņtiesu darbinieki konkrētas atbildes uz daudziem jautājumiem par plānotajām izmaiņām nesadzirdēja," sacīja Reitere. Arī viņa uzskata, ka darba grupa ir formāla un tajā runātais lēmumos neatspoguļojas.
Kā ziņots Petraviča jūnijā paziņoja par plānu bāriņtiesu funkcijas pārņemt valsts pārziņā, kā arī veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi. Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija pauda neapmierinātību un uzskatīja, ka valstij pārņemot bāriņtiesu funkcijas, tās iedzīvotājiem var kļūt grūtāk sasniedzamas.
kolhoza galvenais grāmatvedis
K