Šī sociālā netaisnība, iespējams, radusies starpinstitucionālas komunikācijas trūkuma dēļ starp Labklājības ministriju (LM), kas nosaka pabalstu apmēru Latvijas iedzīvotājiem, un Iekšlietu ministriju (IeM), kuras paspārnē esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) lēmusi par izmaksājamo naudas apmēru bēgļiem. Iestādes pārstāve Undīne Priekule skaidro, ka summa līdz ar nule pieņemtajiem grozījumiem normatīvajos aktos neesot mainījusies. Taču izmaiņas skar saņēmēju loku - iepriekš pabalsti pienācās tikai bēgļiem, turpretim tagad arī personām, kas šim statusam neatbilst, taču ir pamats uzskatīt, ka viņu iepriekšējās mītnes zemēs draud necilvēcīga izturēšanās, nāves sods vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ apdraudēta viņu dzīvība. Šie cilvēki saņem atļauju Latvijā apmesties nevis bēgļa, bet gan alternatīvajā statusā.
Pērn bēgļa statuss Latvijā piešķirts 14 cilvēkiem - pēdējo gadu dati rāda, ka tendence ir augoša. Tomēr daudz lielākam cilvēku skaitam ilgstoša uzturēšanās mūsu valstī tiekot atteikta. PMLP Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe atklāj, ka bēgļa statusu piešķir tikai ceturtajai daļai gribētāju - pārējos no valsts izraida, ja vien viņi nav iesnieguši apelācijas sūdzību: "Ilgstošs patvērums līdz šim ne reizi nav ticis piešķirts nevienai personai no Gruzijas. Savukārt liela daļa Sīrijas pilsoņu pie tā tiek, jo situācija viņu valstī patiešām ir bīstama."
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet ceturtdienas, 24.aprīļa, laikrakstā Diena!