Savs ģimenes ārsts ir vajadzīgs, un valsts par nelielu samaksu, bet atsevišķām iedzīvotāju grupām bez maksas, to nodrošina ikvienam iedzīvotājam, savukārt tie, kas vēlas un kam tā šķiet ērtāk, var izmantot arī privātas iestādes ģimenes ārsta pakalpojumus par maksu.
Ģimenes ārsta aprūpe jau no dzimšanas
Pat tad, ja esat jauns un lielākoties jūtaties vesels kā rutks, jums ir vajadzīgs ģimenes ārsts. Parasti pie ģimenes ārsta cilvēks tiek jau kopš dzimšanas – gatavojoties dzemdībām, topošajai mammai ap 30. grūtniecības nedēļu jānoskaidro, kurš būs mazuļa ģimenes ārsts, un jānorāda šī informācija Mātes pasē, skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņas ģimenes ārsta prakse atrodas Balvos, dakteres aprūpē ir ap 2600 pacientiem un viņai palīdz divi rezidenti, ģimenes ārsta palīgs, māsa un administrators.
Veselības aprūpes kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 555, kur noteikts, ka ģimenes ārsta pienākums ir reģistrēt praksē jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto, tādējādi atbalstot ģimenes medicīnas koncepciju. Ja bērns dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā vai pie ārsta reģistrēts kāds no vecākiem, viņš nedrīkst atteikt reģistrāciju! Ja kādu iemeslu dēļ vecāki grib jaundzimušajam citu ģimenes ārstu, šie MK noteikumi paredz, ka bērns jāreģistrē pie ģimenes ārsta, kurš atbilstoši jaundzimušā deklarētajai adresei nodrošina primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar pašvaldībām noteicis katra ģimenes ārsta pamatdarbības teritoriju, tās ir konkrētas ielas Rīgā vai pagasti laukos, kuros darbojas kāds ģimenes ārsts, kurš sniedz arī jaundzimušo aprūpi. Protams, var vienoties arī ar citu ārstu, ja speciālists ir ar mieru bez maksas doties mājas vizītēs ārpus savas darbības teritorijas, vai arī jāņem vērā, ka šis var būt maksas pakalpojums. Bērniem līdz 18 gadu vecumam ģimenes ārsta mājas vizīte ir valsts apmaksāts pakalpojums, ja viņi ir reģistrēti pie ģimenes ārsta atbilstoši savas deklarētās dzīvesvietas teritorijai.
Dzemdību iestāde, kurā bērniņš nāk pasaulē, vai vecmāte, kas pieņem dzemdības, ja tās notiek mājās, paziņo attiecīgajam speciālistam, ka mazulis ir piedzimis, un ģimenes ārsts apmeklē jaundzimušo mājās pirmo reizi trīs dienu laikā pēc izrakstīšanās no dzemdību iestādes vai pirmās dzīves nedēļas laikā, ja dzimis mājās, un otro reizi – trešajā dzīves nedēļā. "Manuprāt, vislabākais ir modelis, kad bērnam tiek izvēlēts ģimenes ārsts, kurš aprūpē arī vecākus un brāļus un māsas, ja tādi ir. Tā ir ne vien ērtāk, bet arī prātīgāk, jo, zinot ģimenes slimības vēsturi, vieglāk izprast arī bērniņa veselības stāvokli. Savukārt mājas vizītes pie jaundzimušā ir vajadzīgas arī, lai novērtētu mājās valdošās vides sociālos aspektus – kā tā ietekmē bērnu, vai nav kādu nelabvēlīgu faktoru. Bieži vien tieši ģimenes ārsts ir tas, kura redzeslokā nonāk dažādas problēmas, kuru risināšanā jāiesaista arī citas institūcijas," skaidro Līga Kozlovska.
Jāapmeklē vismaz reizi gadā
Ārsta palīdzību meklējam, kad radušās kādas veselības problēmas, taču Līga Kozlovska atgādina, ka nedrīkst aizmirst par profilaksi, un tās nodrošināšanai uzsver tieši ģimenes ārsta lomu. "Pat tad, ja nekas nekaiš, pie sava ģimenes ārsta uz vizīti atnākt vajadzētu kaut vai reizi gadā, lai veiktu profilaktisku pārbaudi, izrunātu ar dzīvesveidu un uzturu saistītas aktualitātes. Man tuva ir holistiskā pieeja – katru pacientu skatu kopumā, jo svarīgi, lai ķermenī un psihē būtu harmonija. Ja kaut kas nedarbojas kā vajag, agri vai vēlu cieš arī citas orgānu sistēmas. Fiziskās kaites iespaido arī psihi, un otrādi – kad cilvēks ir depresīvs, ilgstošā stresā, nogurumā vai cieš no kaitīgiem ieradumiem, nepiemērota dzīvesveida, par to ziņo arī ķermenis ar kādām sāpēm, slimībām vai funkcionāliem traucējumiem," uzsver ģimenes ārste un piebilst, ka cilvēkiem jārūpējas arī par seksuālo veselību, turklāt traucējumi šajā jomā var liecināt par dažādām kaitēm, tādēļ nevajag kautrēties par to informēt savu ārstu.
Ikgadējā vizītē tiek veikta mutes dobuma pārbaude, redzes, dzirdes, ādas stāvokļa novērtējums, izklausītas plaušas un izdarīti citi nepieciešamie izmeklējumi, ko ārsts uzskatīs par vajadzīgu, uzklausot pacienta sūdzības.
Skrīningu loma savlaicīgā slimību diagnostikā
Ģimenes ārstam ir arī būtiska loma onkoloģisko slimību profilaksē un diagnostikā. Valsts nodrošina vairākas skrīninga programmas, piemēram, dzemdes kakla vēža skrīningu. Dzemdes kakla vēža savlaicīgai atklāšanai uzaicinājuma vēstules ik pēc trim gadiem saņem sievietes no 25 līdz 70 gadu vecumam. Ar šo uzaicinājumu paciente ierodas pie ginekologa, kur notiek ginekoloģiskā apskate, citoloģiskās uztriepes paņemšana un citoloģiskais izmeklējums.
Lai nodrošinātu zarnu audzēju agrīnu diagnostiku, veic slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Izmeklējumu veic pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem vienu reizi gadā kā skrīningtestu zarnu vēzim. Ģimenes ārsts pacientam sniedz informāciju par zarnu audzēju skrīningtestu un nodrošina testa veikšanu. Testu var veikt mājas apstākļos. Pacientiem jāinformē ģimenes ārsts par testa rezultātiem. Pozitīva testa gadījumā pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu steidzamu tālāku izmeklējumu – kolonoskopiju, kas tiek veikta ārpus kārtas. Savukārt, lai nodrošinātu krūts vēža organizēto skrīningu, uzaicinājuma vēstuli saņem sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados. Izmeklēšana notiek ar mamogrāfijas metodi.
Ja kādā no skrīningiem vai citos izmeklējumos konstatētas aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, ģimenes ārsts pacientu nosūta uz tālākiem izmeklējumiem pie attiecīga speciālista. Šajā gadījumā darbojas "zaļā koridora" princips, kad vajadzīgie izmeklējumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejami 10–14 dienu laikā. Lai savlaicīgi konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas, pacientiem no 40 līdz 65 gadu vecumam reizi piecos gados tiek veiktas pārbaudes – analīzes, ar kuru palīdzību nosaka kardiovaskulāro saslimšanu riskus.
No 40 gadu vecuma reizi trīs gados ģimenes ārsts nosūtīs arī uz cukura diabēta risku noteikšanas izmeklējumiem.