Arī šogad Latvijā norisinās akcija Meklējam labu ģimenes ārstu!, kuras ietvaros kādam no jaunajiem ģimenes ārstiem, kas praktizē laukos, īpašu prēmiju piešķir Veselības centrs 4. Balvai speciālistus nominē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, savukārt Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds šos ārstus apmeklē viņu praksēs un izraugās veiksmīgāko.
Tradīcija, kas turpinās
Kampaņas Meklējam labu ģimenes ārstu! mērķis ir ne tikai godināt labākos, pacientu mīlētākos mediķus un izcelt izcilus jaunos profesionāļus, bet arī vairot ģimenes ārsta profesijas prestižu un veicināt sabiedrības izpratni par tās būtisko lomu veselības aprūpes sistēmā, it sevišķi Latvijas lauku reģionos.
"Šogad dažādos Latvijas reģionos – Saldū, Cēsīs, Preiļos un Ikšķilē – apmeklēju četrus lieliskus primārās veselības aprūpes speciālistus: trīs ārstes un vienu ārstu, kurus visus vieno kopīga īpašība – viņi ir degsmes pilni profesionāļi, kas ne tikai ārstē, bet arī iedvesmo. Gadu no gada apmeklējot jauno ģimenes ārstu prakses gan attālos lauku reģionos, gan – kā šoreiz – salīdzinoši urbānākā vidē, redzu, ka šie speciālisti kļūst arvien prasmīgāki. Daudzi izmanto modernās tehnoloģijas, cenšas darbu praksēs organizēt inovatīvi, ir gatavi īstenot jaunas ieceres un neapstājas pie sasniegtā," stāsta Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Ģimenes ārstu prakses kļūst labāk aprīkotas, tiek izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas ir kļuvuši pieejamāki nekā līdz šim, arī pieteikšanās process tiem ir vienkāršāks.
Ģimenes ārsts kā uzņēmējs
Aizvien vairāk ģimenes ārstu sāk darboties kā uzņēmēji. Praksēs attīsta papildu pakalpojumus, piemēram, vakcināciju, fizioterapijas, masāžas vai vēl citu speciālistu piesaisti, pat ja valsts šos pakalpojumus nekompensē. "Ir svarīgi, ka ģimenes ārsts nav tikai veselības aprūpes darbinieks, bet arī organizē savas prakses darbu kā uzņēmējs. Šī domāšana veicina sistēmas dzīvotspēju," uzsver Māris Rēvalds.
Taču šeit jāņem vērā reģionālās atšķirības – attālākos novados ir grūtāk piesaistīt personālu, tai skaitā ārsta palīgus vai māsas. Arī ārsti joprojām labprātāk kā savu darba vietu izvēlas Rīgu, Pierīgu vai citas pilsētas. Lauku reģionos, sevišķi pierobežā, speciālistu pietrūkst, turklāt Latvijā 30 līdz 35% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un ir nepieciešami jauni profesionāļi, kas tos aizvietos. Valsts šobrīd piedāvā līdz 20 000 eiro atbalstu jaunajam ārstam, kurš pārņem esošu ģimenes ārsta praksi reģionā, savukārt senioram – līdzšinējam ārstam – tiek piešķirti 5000 eiro par prakses nodošanu. Jaunajam speciālistam tas ir noderīgs starta kapitāls darbības sākšanai, taču, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī prakšu ienākumi, līdz ar to attālās prakses jaunajiem ārstiem diemžēl šķiet aizvien nepievilcīgākas. Tādēļ gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešams attīstīt un stiprināt atbalsta mehānismus jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri ir gatavi darboties lauku vidē.
Lai gan uzlabojumi ir, ģimenes medicīnas nozarei joprojām nākas saskarties ar daudzām grūtībām – ne tikai pienākumu un atalgojuma disbalanss, bet arī birokrātijas slogs, piemēram, joprojām daļēji manuālā dokumentu aprite (ģimenes ārstiem vecās pacientu kartītes joprojām ir jāglabā fiziskā formā), ir tikai daži no ikdienas izaicinājumiem.
Ārstu piesaistē loma arī pašvaldībām
Viens no jaunajiem ģimenes ārstiem, kurš šogad izvirzīts Veselības centra 4 balvai, darbojas modernā medicīnas centrā Ikšķilē, kura izveidi atbalstījusi pašvaldība. Te pieejama arī laboratorija, rentgens, aptieka un vēl citi pakalpojumi. Šāda sinerģija ļauj pilnvērtīgāk nodrošināt pacientu aprūpi.
Līdzās dažādiem Veselības ministrijas nodrošinātiem atbalsta instrumentiem ģimenes medicīnas speciālistu piesaistei lauku reģioniem arī pašvaldībām ir būtiska loma. Ja reģionā būs vajadzīgi jauni ārsti, pašvaldību pārstāvji, jau sākot no brīža, kad jaunie speciālisti vēl tikai apgūst profesiju, var piedāvāt viņiem darbvietas un dažāda veida atbalstu. Arī paši topošie ģimenes ārsti jau rezidentūras laikā dažkārt vēršas pie pašvaldībām un interesējas par iespējām pēc studijām strādāt konkrētā novadā.
Pašvaldības mēdz piedāvāt arī dzīvesvietu jaunajam speciālistam, transportu, lai dotos mājas vizītēs pie pacientiem, kā arī izdevīgus noteikumus prakses telpu īrei, remontam, nepieciešamā aprīkojuma iegādei u. c.
Turklāt Latvijā gandrīz 95% ģimenes ārstu ir sievietes, un ar to mēs izceļamies Eiropas mērogā. Lai jaunas sievietes dotos uz laukiem, ir nepieciešami ļoti būtiski stimuli un labvēlīga dzīves vide, piemēram, domājot par iespējām nākotnē dibināt ģimeni, svarīgi, lai ir pieejams bērnudārzs, skola.
Bieži vien jaunieši atgriežas dzimtajā vietā, kur paši ir uzauguši un kur joprojām mīt viņu tuvinieki. Māris Rēvalds novērojis, ka praksēs aktīvi iesaistās arī jauno ārstu ģimenes locekļi, kas dod papildu stabilitāti un atbalstu.
Demogrāfijas čempioni
Neskatoties uz dažādām ģimenes ārstu profesijas grūtībām un to, ka dzimstība Latvijā, kā zināms, sarūk, visi šī gada akcijas Meklējam labu ģimenes ārstu! Veselības centra 4 balvai izvirzītie speciālisti ir kuplu ģimeņu vecāki. Katram ir vismaz divi bērni, bet viens no ārstiem pat sagaida jau piekto mazuli. Daļa ārstu kļuvuši par vecākiem jau studiju laikā, turklāt spējuši pabeigt mācības bez akadēmiskajiem pārtraukumiem.
"Tie ir īsti darbarūķi, kas rāda piemēru pārējai sabiedrībai. Viņi apliecina – iespējams apvienot augstu profesionālo atbildību ar personīgo dzīvi. Demogrāfijas kontekstā tas ir ļoti vērtīgs signāls," atzīst Māris Rēvalds. Viena no jaunajām ārstēm īpaši izceļas ar savu sabiedrisko aktivitāti – viņa organizē svētkus kolēģiem, rīko izglītojošus seminārus un piesaista speciālistus pacientu konsultācijām. Tas viss – ārpus ikdienas ārstniecības darba.
Balva un tās misija
Viens no izaicinājumiem mūsdienās ir sabiedrības uzticība ārstiem. Māris Rēvalds atgādina – ārsts var ārstēt slimību, bet nevar mainīt dzīvesveidu pacienta vietā. Tāpēc līdzestība un uzticēšanās ir būtiski faktori veiksmīgai ārstēšanai un uzlabo ne tikai pacienta dzīves kvalitāti, bet arī atvieglo ārsta darbu.
"Esmu pats savulaik astoņus gadus strādājis par ģimenes ārstu laukos. Es labi zinu, ko tas nozīmē, un tāpēc šos jaunos profesionāļus saprotu un atbalstu no sirds," teic Rēvalds. Viņš bija pirmais, kurš 1991. gadā ieguva Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības vadītāja Anša Muižnieka nodibināto ārsta Rūdolfa Skaidrā vārdā nosaukto prēmiju, kas tika izveidota, lai veicinātu jauno latviešu ārstu darbu Latvijas laukos. Rūdolfs Skaidrais kā ārsts darbojās XX gadsimta sākumā Smiltenē un kļuva pazīstams ne tikai ar savu profesionālo darbību, bet arī nozīmīgu iesaistīšanos vietējās kopienas attīstībā. Pirms vairāk nekā 10 gadiem Māris Rēvalds nolēma šo tradīciju atjaunot, un tagad tai dots Veselības centra 4 balvas nosaukums. Turklāt ar prēmijas piešķiršanu sadarbība ar jaunajiem ārstiem nebeidzas: "Mēs turpinām sekot līdzi arī iepriekšējo gadu balvas ieguvējiem un sniedzam atbalstu, tai skaitā arī materiālu."