Lai nerastos tāda situācija kā ar iepriekšējo direktori Ilzi Millersoni, kuru savulaik atbrīvoja, bet viņa ar tiesas palīdzību panāca savu atjaunošanu amatā, turpmāk ar muzeja vadītāju (to paredz grozījumi Muzeju likumā) tiks slēgts terminēts līgums – uz pieciem gadiem. Pēc tam tas var tikt atjaunots vai neturpināts.
Vieta ar potenciālu
Muzeji, kam apkārt ir lielas dabas teritorijas, Latvijā ir visvairāk apmeklēti, liecina pētījumi. Tāpēc šādām vietām ir liels potenciāls, uzsver Radiņš, kurš iepriekš BM iegriezies ļoti reti, bet nu ierodas ik nedēļu. Viņš neslēpj, ka te ieraudzītais viņam sagādājis ne vienu vien netīkamu pārsteigumu. Tiesa, nevarot apgalvot, ka viss ir tikai slikti, bet darvas karote ir gana prāva, lai krietni pabojātu medus mucu. Viņš piebilst: tas, ka patlaban sēžot uz diviem zirgiem, neesot nekas unikāls LNVM un BM vēsturē: 1941. gadā jaunā padomju vara abus muzejus apvienojusi. Šāda situācija pastāvējusi līdz 1946. gadam. Pēc tam abu šo vietu ceļi šķīrušies, lai gan zināma kopība pastāvējusi arī turpmāk, proti, LNVM ir Etnogrāfijas nodaļa, un BM arī nodarbojas ar to pašu, tikai lielāku akcentu liekot uz mājām un to aprīkojumu. LNVM beidzot sagaidījis modernas krājuma glabātavas telpas Pulka ielā, bet to nevar teikt par BM – tā krātuve joprojām ir sāpīgs jautājums.
To atzīst arī KM: "Krātuvju nepiemērotība atkārtoti un ilgstošā laika periodā konstatēta gan pārbaudēs, gan muzeja akreditācijas procesā. Darbs, stratēģiski plānojot krātuvju izbūvi un gatavojot pamatojumu finansējuma piesaistei, ir viens no muzeja vadības primārajiem uzdevumiem. Jānorāda, ka muzejs līdz šim ir lūdzis un saņēmis finansējumu atsevišķām vajadzībām, tomēr izsvērtu un pamatotu finanšu pieprasījumu krātuvju izbūvei nav izstrādājis. Šis ir nākotnes darbs jaunajam muzeja direktoram." Radiņš nav tik kritisks, norādot, ka keramika un tekstilijas glabājas "ne ideālās, bet pietiekami normālās telpās". Tiesa, jau tuvākajā laikā būtu jāsaprot, ko darīt ar tiem priekšmetiem, kuri tiek turēti "savā dabīgajā vidē": ko restaurēt un pēc tam turēt atbilstošos apstākļos modernās glabātavās, lai tie nebojātos, un kuriem ļaut arī turpmāk palikt muzeja ēkās.
Trūkst stratēģijas
Kāpēc tas līdz šim nav izdarīts? Muzeja vadībai trūcis stratēģiska virziena.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
muzejnieks