Bruņota atpūta Biķernieku mežā - cilvēka ierocis pret suņa zobiem

Stradiņš, kurš savulaik bija publiska persona - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks - un joprojām ir partijas Vienotība biedrs, Dienai apgalvo, ka Panorāma neesot mēģinājusi noskaidrot viņa versiju par notikušo. Sižeta autore Madara Līcīte gan norāda, ka Stradiņa tālrunis bijis izslēgts un zvanīšanas fakts nepieciešamības gadījumā esot pierādāms.

Stradiņš deviņdesmitajos gados strādājis Saeimas Drošības dienestā, bet ieročus nēsājis jau agrāk, jo jaunībā bijis kaismīgs mednieks. Par vīrieša profesionālo pagātni ir informēts arī viņa aizturētājs - jauniešu aprindās pazīstamais sportists Raimonds Elbakjans, kurš Dienai pauž viedokli, ka tagad Stradiņš izmantojot savas iekšlietu sistēmā gūtās zināšanas, lai notikušo vērstu sev par labu un vainotu Elbakjanu it kā nepamatotā uzbrukumā. Pret viņu ierosināta administratīvā lietvedība par miesas bojājumu nodarīšanu: "Ja par to, ka esmu aizsargājies no šāvēja uzbrukumiem un sargājis savus bērnus, man piemēros sodu, tad ieraudzīsim, kādā valstī dzīvojam un ka, ja esi valdošās partijas biedrs, vari skriet un šaudīties. Ja tā tas notiks, tad es šajā lietā iešu līdz galam!"

Tikmēr Stradiņš uzskata, ka ažiotāža ap notikušo incidentu tiekot uzturēta apzināti: "Tur tā kampaņa iet nopietni, man zvana un saka, ka zemteksts esot tas, ka viņš [Elbakjans] saistīts ar [Rīgas mēru Nilu] Ušakovu (Saskaņa). Tas nozīmē, ka es tieku izmantots šajos karos, lai gan ar Vienotību liela sakara man nav - esmu ierindas biedrs, bet ne ļoti aktīvs."

Abu vīriešu versijas par notikušo atšķiras. Stradiņš Dienai saka: "Vidēji liels suns rēja un nāca virsū. Skatījos apkārt, taču tuvumā neviena [cilvēka] nebija, un arī suns bija bez uzpurņa. Situācija kļuva bīstamāka, un vienīgais, ko varēju darīt - izšaut gaisā, lai ar troksni nobaidītu." Kad ceļš bijis brīvs, atsācis skriet, taču pēkšņi, bez jebkādiem paskaidrojumiem viņam uzbrukts. Uz to Elbakjans atbild: "Uz saucienu apstāties viņš neatsaucās un vēlāk niknumā nogrūda mani no riteņa. Jums vajadzēja redzēt, kā viņš izpildījās - pirmkārt, draudēja, ka nogalinās visu ģimeni, ka mēs nezinot, kas viņš ir. Viņš spirinājās, bet ilgi nevarēju noturēt, taču arī ne palaist vaļā, jo tajā brīdī viņš nebija pieskaitāms - paņēmām suņu siksnas, sasējām."

Bernes ganu suns, kura dēļ Stradiņš izvilcis pistoli, pieder R. Elbakjanam. Viņš saka, ka suns skraidījis pa mežu dažu metru attālumā no viņa ģimenes sievietēm, kuras pagājušas garām pretējā virzienā skrienošajam Stradiņam. "Suns viņam nebija meties virsū, tā ir viņa versija, tur laikam vainojams saules aptumsums. Tajā brīdī, kad mēs viņu noķērām, viņš sāka atvainoties, lūgties, ka ļoti baidoties no suņiem, jo bērnībā ticis sakosts," atceras Elbakjans un situāciju salīdzina ar pirms pāris gadiem kinoteātrī Forum Cinemas pastrādāto noziegumu, kad seansa laikā Nikolajs Zikovs nošāva četru bērnu tēvu Aigaru Egli.

Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Lodes sadalīta teritorija lasiet otrdienas, 24. marta, laikrakstā Diena!