Lai "lāpītu" budžetu, valsts augstskolas nevar atteikties no maksas studijām. No 29 376 pērn uzņemtajiem 8929 mācījās pamatstudijās par valsts naudu, 12 511 – par maksu, augstākā līmeņa studijās: 3962 – budžeta vietās, 4244 – maksas vietās. Lai gan studējošo skaits krīt, dati rāda, ka studiju maksas ieņēmumi kāpj, tomēr tie neveido nozīmīgu augstskolu budžeta daļu: 36% ienes valsts dotācija studijām un tikai 17% – studiju maksa (privātajās augstskolās – 68%).
Dominē kvantitāte
Visā šajā ainā iezīmējas vēl kāds ļoti satraucošs vaibsts – no imatrikulētajiem tikai puse pabeidz studijas. Četrās lielākajās augstskolās uzņemto studentu skaits 2015. gadā bija 14 079, bet pēc četriem gadiem beidza vien 7543. "Nākas secināt, ka zināmā mērā augstskolas spiestas strādāt tukšgaitā un dominē nevis kvalitāte, bet kvantitāte. Jau tā nepietiekamie augstskolu resursi tiek nelietderīgi tērēti, izniekojot to mācīties nemotivētu studentu izglītošanai," norādīja Saeimas Augstākās izglītības un inovāciju apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (A/P). Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka ieņēmumi no maksas studentiem ir nepietiekami, lai segtu viņiem paredzētās studiju vietas izmaksas, tāpēc augstskolām nākas "piemest" no valsts dotācijas. Rezultātā ir daudz zemu apmaksātu studiju vietu, jo zināms, ka arī esošo budžeta vietu dotācija nenosedz minimāli nepieciešamās izmaksas. "Līdz ar to kādu kvalitāti varam prasīt, ja studiju vieta ir vāji finansēta," sacīja Dūrītis. Te gan skanēja iebildumi – biežāk no maksas studiju ieņēmumiem, kā arī zinātnei paredzētajiem līdzekļiem tiek finansētas budžeta vietas, jo ar valsts dotāciju nevar nodrošināt satura un citu resursu apjomu. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) to nosauca par valsts augstskolu adaptāciju – paņemot no maksas studentiem naudu, kas nepieciešama augstskolas izdzīvošanai.
Dūrītis uzrādīja vēl kādu trumu: nereti augstskolu mācībspēki nesaņem atlīdzību par organizatorisko un zinātnisko darbu, daudzi starp mācību semestriem tiek atbrīvoti no darba un atkal pieņemti, lai nevajadzētu maksāt "lieku" algu. Līdz ar to nevar cerēt, ka šiem darbiniekiem būs motivācija ieguldīt resursus augstskolas vai institūta katedras attīstībā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savulaik norādījusi, ka augstskolu budžetos lielas izmaksas paredzētas infrastruktūras un administrācijas uzturēšanai, nevis akadēmiskā personāla atalgojumam, kas ir ļoti zems, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Taču arī valsts ieguldījums AI "ir nepiedodami mazs", jo no IZM kopējā šā gada budžeta, kas ir 785 miljoni eiro, AI atvēlēti tikai 68,7 miljoni eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!