Pagājušajā gadā Latvijas pašvaldībās atšķirība starp dabas aizsardzības izdevumu attiecību pret ieņēmumiem no dabas resursu nodokļa bija 12 000 reižu. Jā, 12 000 reižu! Tā ir milzīga atšķirība, ko ļauj ieraudzīt Valsts kases apkopotie pārskati.
Nodokļa faktors
Te gan jāpaskaidro, ka 2024. gadā visu pašvaldību saņemtie dabas resursu nodokļa ieņēmumi veidoja tikai 0,43% no visu pašvaldību ienākumu kopsummas.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi pērn ļoti nozīmīgi bija Ropažu novadā, kur tie veidoja 7,59% no pašvaldības kopējiem ieņēmumiem. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija svarīgs ieņēmumu postenis arī Augšdaugavas un Cēsu novadā. Turpretī valstspilsētās Jelgavā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī dabas resursu nodokļu ieņēmumu apjoms uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par vienu eiro.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam ieņēmumi no dabas resursu nodokļa būtu jātērē ar dabu saistītiem pasākumiem. Jāatgādina, ka savulaik ieņēmumi no dabas resursu nodokļa bija jāieskaita speciālā budžetā, kas bija nodalīts no pašvaldību budžeta, taču šāda kārtība tika atcelta, un pašlaik ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiek ieskaitīti kopējā budžetā. Vienlaikus izdevumi no dabas resursu nodokļa būtu jātērē atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 29. pantam, kas nosaka, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumi var tikt izmantoti tikai tādiem pasākumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību vai vides kvalitāti, «piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspē
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60