Šodien Rīgas pils Svētā Gara tornī plīvos visu triju Baltijas valstu karogi. Plānoti vairāki piemiņas pasākumi gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Saeimā tiks svinīgi atklāta Baltijas ceļa zāle, pie Brīvības pieminekļa ziedus noliks gan Baltijas valstu premjeri, gan Saeimas deputāti, vēlāk arī Rīgas domnieki. Taču viens no būtiskākajiem pasākumiem Baltijas ceļa atcerei notika jau vakar – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarīkotā starptautiskā konference, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits un vairāku valstu pārstāvji, tostarp ekspolitiķi.
Bez mobilajiem telefoniem
"Dzīvā ķēde jāveido pa cilvēkam uz 1,5 m. Kur ļaužu mazāk, atstatumus retinot, var izmantot tautiskās jostas vai krāsainas lentes, ar ko sadoties rokās. Taisna ķēde veidojama viena metra attālumā no asfalta malas ceļa labajā pusē, skatoties uz Igauniju," Baltijas ceļa piemiņas bukletā citēts Cēsu rajona laikraksts Padomju Druva 1989. gada 19. augustā. Gluži tehniskus organizatoriskos aspektus konferencē atcerējās arī bijušais Lietuvas premjerministrs Aleksandrs Abišala, kurš Baltijas ceļā koordinējis apmēram 70 kilometru posma piepildīšanu ar Kauņas reģiona iedzīvotājiem. "Tas bija diezgan viegli, par spīti tam, ka mums nebija ne mobilo telefonu, ne interneta," konstatēja Abišala un piebilda, ka tikušas rīkotas sapulces ar aptuveni 600–700 cilvēku piedalīšanos, lai sagatavotos akcijas norisei.
Savās atmiņās par Baltijas ceļa norisi dalījās arī toreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns: "Vislielākais brīnums šodien šķiet tas, ka šī akcija notika. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvijas Radio akcijas koordinēšana tiešraidē tika aizliegta."
Pārdaugavā pie Uzvaras pieminekļa pulcējušies Latvijas neatkarības centienu pretinieki. Izdzirdot savu balsi radio ierakstā, kas akcijas dalībniekiem radījusi sajūtu, ka pasākums tobrīd tiek vadīts, Īvāns noticējis, ka viss kārtībā. "Tas bija visu mūsu tautu bezprecedenta solidaritātes spēks. Pēc tam Džordžs Bušs vecākais [toreizējais ASV prezidents] brīdināja Kremli, ka Baltijas jautājums nav PSRS iekšējā lieta," izteicās Īvāns un atcerējās, ka pats pieredzējis, kā asā vārdu pārmaiņā PSRS prezidents Mihails Gorbačovs saniknotiem padomju militāristiem uz pārmetumiem par Berlīnes mūra krišanu atbildējis: "Baltieši vainīgi." Tāpat Īvāns minēja, ka Borisam Rezņikam dziesmu Atmostas Baltija, ko var uzskatīt par Baltijas ceļa himnu, neviens nav pasūtījis un pats komponists to atnesis uz Latvijas Tautas frontes mītni.
"Izrādījās, ka ikdienā bieži tik introvertie baltieši lieliski spēj kooperēties kopīgam braucienam uz savu Baltijas ceļa posmu ar apkārtnes vienīgo žigulīti, spēj sadoties rokās ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, spēj publiski raudāt un paust savas emocijas. Tajā politiski un emocionāli tik intensīvajā laikā daudzi cilvēki spēka gados pirmo reizi noticēja, ka viņu balss, viņu līdzdalība var kaut ko ietekmēt, noticēja, ka ir iespējama neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts ar saviem mērķiem un ideāliem," izteicās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Solidaritāte un mākoņi
"Baltijas ceļš bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā, atgādinot par pienākumu atgriezt vēsturisko taisnīgumu," uzrunā konferences atklāšanā teica Valsts prezidents Egils Levits. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka daudziem tagad liekas, ka tas bija romantisks laiks un brīvība pati iekritusi rokās. Taču jāatceras, ka tika publicēts PSKP CK paziņojums par stāvokli Padomju Baltijas republikās un, ministra vārdiem runājot, "mākoņi bija diezgan draudīgi". "Šo manifestāciju nevarēja ignorēt ne Maskavā, ne ārvalstu ārlietu ministrijās un kancelejās," norādīja Rinkēvičs un piebilda, ka tolaik mēs nedomājām, ka pēc 25–30 gadiem pasaule un Eiropa atkal tiks dalīta ietekmes sfērās un viena valsts varēs okupēt un anektēt citas valsts teritoriju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 23. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Irlielāmērāticams
Arturs Nagliņš