Saslimstība - trīs reizes mazāka
Jāatgādina, ka vējbakas ir ļoti lipīga, visā pasaulē izplatīta bērnu infekcijas slimība ar izsitumiem un drudzi, un tā visbiežāk skar bērnus līdz 10 gadu vecumam.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, katru gadu Latvijā reģistrē vidēji 5459,6 vējbaku gadījumus jeb 239 uz 100 000 iedzīvotāju. Kopš 2008.gada Nacionālajā imunizācijas programmā ir ieviesta vakcīna pret vējbakām, kas vairāku pasaules valstu veiktajos pētījumos sasniedz 95% efektivitāti. Vakcinācija samazina vējbaku gadījumu skaitu, netieši pasargā tās sabiedrības grupas, kuras nedrīkst vakcinēt, mazina iespējamību vēlākā dzīvē attīstīties nepatīkamajai herpes zoster jeb jostas rozes slimībai. Tāpat tā samazina hospitalizācijas nepieciešamību, komplikāciju attīstības biežumu un mirstību.
Minētajā pētījumā noskaidrots, ka pēc vakcīnas ieviešanas Nacionālajā imunizācijas programmā 2008.gadā saslimšanas gadījumu skaits Latvijā ir samazinājies trīs reizes jeb no 6953 gadījumiem 2003.gadā līdz 2396 gadījumiem 2014.gadā.
Savukārt imunizācijas aptvere pret vējbakām pieaugusi no 48,1% 2008.gadā līdz 84,5% 2014.gadā.
Slimo vieglāk un ātrāk
Ar vējbakām BKUS stacionēto bērnu skaits kopš vakcinācijas ieviešanas pagaidām gan nav mazinājies, taču mazāk ir ar vējbakām slimnīcā ārstētu bērnu vecumā no viena līdz trim gadiem – ja laikaposmā no 2003. līdz 2007.gadam vidēji šajā vecuma grupā tika stacionēti 12,4 bērni, tad laikā no 2008. līdz 2014.gadam – par trešdaļu mazāk jeb 8,7.
Arī vecuma grupā no 12 līdz 18 gadiem laika posmā no 2003.līdz 2007.gadam ar vējbakām slimnīcā ārstēto bērnu skaits bija 5,8, bet no 2008. līdz 2014.gadam tas samazinājies līdz 4,7.
Pozitīvi, ka vakcinācijas rezultātā ir samazinājies arī ar vējbakām stacionēto bērnu ārstēšanās ilgums BKUS: ja 2003.gada tās bija vidēji 5,24 dienas, tad 2014.gadā – 3,21 diena.
Bērni ar labu imunitāti parasti vējbakas izslimo viegli un mirstība pasaulē ir mazāka par diviem gadījumiem uz 100 000 saslimušo. Savukārt pieaugušie nereti slimo smagi – risks saslimt ar smagu vējbaku formu vēlākos dzīves gados pieaug pat piecpadsmit reižu. Tāpēc, lai pasargātos no smagas slimības norises un komplikācijām, labākais risinājums ir bērnu agrīna vakcinācija pret vējbakām dzīves otrajā gadā, kā to Latvijā paredz Imunizācijas valsts programma.
Vajadzīga arī otra vakcīnas deva
Kaut gan Latvijas pieredze vējbaku apkarošanā ir pozitīva, viena vējbaku vakcīnas deva tomēr neļauj pilnībā ierobežot slimības izplatību. Tāpēc, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, imunizācijas kalendāru būtu lietderīgi papildināt arī ar otru vējbaku vakcīnas devu bērniem līdz septiņu gadu vecumam. To jau izdarījušas ASV, Spānija, Vācija, Luksemburga, Grieķija u.c. valstis. Daudzos pētījumos ir pārliecinoši pierādīts, ka divas vējbaku vakcīnas devas ne tikai pasargā no smagām vējbaku saslimšanas formām, bet arī samazina ar šo slimību hospitalizēto bērnu skaitu, samazina ar slimību saistītos izdevumus, ierobežo komplikāciju attīstību, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti.
*- Zavadska D., Šušenaceva O. Hospitalizācijas un komplikāciju biežuma un ilguma izmaiņas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ar vējbakām stacionētiem bērniem 2013.-2014.gadā pēc vējbaku vakcīnas ieviešanas Nacionālajā imunizācijas programmā. 2015.gada RSU Zinātniskās konferences tēzes, 218.lpp.