Šobrīd nopietni ir jādomā par jaunu terapiju, kas dod daudz labāku rezultātu, pieejamību krūts vēža pacientiem, atklājot kampaņu, uzsver Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības Vita vadītāja Irina Januma. Latvija šajā ziņā krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Piemēram, pēc Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas apkopotajiem datiem, valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā pie mums. Tāpat netiek domāts, kāds ekonomiskais ieguvums būtu ilgtermiņā, ja pacients saņemtu efektīvākās zāles. Rezultātā Latvijā vēža pacientu ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pasaules vadošās onkoloģijas prakses, jo lielāko daļu no starptautiskajās vadlīnijās aprakstītajiem terapijas algoritmiem finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot. No 30 biežāk izmantotajiem jaunajiem vēža medikamentiem, ko Eiropas valstīs izplatītāko audzēju lokalizāciju ārstēšanai izmantoja jau 2015. gadā, Latvijā ir pieejami tikai seši.
Par šo jautājumu mudina domāt arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Gunta Purkalne. Lai gan krūts vēža pacientes bija vienas no pirmajām Latvijā, kam bija iespēja saņemt valsts apmaksātu jaunāku terapiju, šobrīd ar to ir par maz. Medicīna ir attīstījusies, un patlaban Eiropā ikdienā jau tiek lietoti vēl vismaz trīs efektīvāki medikamenti. Statistika rāda, ka sievietes, kuras šīs zāles saņem, dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 2.maija, numurā!