Bērniem ar smagām garīgās attīastības problēmām savulaik bija pieejama tikai mājmācība. Tagad viņi lielākoties apmeklē speciālās skolas. Taču ir izņēmumi. Cēsu 2. pamatskola ir viena no retajām vispārējās izglītības iestādēm, kur šādi bērni ikdienā un svētku brīžos ir kopā ar pārējiem – vairāk nekā 500 skolēniem. Iemācās pieņemt un sadzīvot cits ar citu.
Interesējas arī citi
Šāda klase Cēsu 2. pamatskolā bērniem ar īpašām vajadzībām tika izveidota jau 2006. gadā, kad durvis vēra jaunā skolas ēka. Vispirms mērķis bija iekļaut bērnus ar fiziskiem traucējumiem, jo vide bija pielāgota tam, lai viņi varētu ērti pārvietoties un justies. Taču skola pie tā neapstājās, un tika nolemts integrēt bērnus ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri līdz tam visi bija mājmācībā, skaidro skolas direktore Ija Brammane. Skolēni pamatā ir no Cēsu novada, lai gan mēdz būt arī no kaimiņu pašvaldībām (patlaban viens bērns ir no Smiltenes novada). Ar viņiem strādā divi pedagogi un divi asistenti, kuru darba samaksu nodrošina valsts, bet pašvaldība sedz sociālā aprūpētāja pakalpojumus.
Vaicāta, vai Latvijā vēl ir tieši tāda skola, I. Brammane, atbild, ka nav gan. Nesen no Ogres novada bija atbraukuši pārstāvji, kurus interesēja cēsnieku pieredze, jo vēlas ko tādu veidot savā pašvaldībā. Viens no lielākajiem šāda modeļa izaicinājumiem ir atrast asistentu, jo reti kurš vēlēsies šo darbu veikt par minimālo algu un bez sociālajām garantijām (līgumā tādas nav paredzētas).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!