Laikraksts Diena ceturtdien jau rakstīja, ka Tautas vēlēta Valsts prezidenta ideju Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien nolika plauktā uz nenoteiktu un, visticamāk, ilgāku laiku – pretēji tam, ko sēdē apgalvoja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA). Viņš uzsvēra, ka tieši tā deputātiem nevajadzētu rīkoties, jo sabiedrībā ir pieprasījums pēc tautas vēlēta prezidenta. Tas arī varētu būt galvenais iemesls, kāpēc neviens neriskēja atklāti atzīt, ka tuvākajā laikā neplāno grozīt pamatlikumu, bet sola uzsākt diskusijas, jo par šo sēdi bija arī liela mediju interese.
Parādnieks Dienai.lv apstiprināja, ka Balodis viņu ir uzrunājis. Politiķis piekrita, ka toreiz Satversmes grozījumi tika nopietni gatavoti, pieaicinot augstas raudzes juristus. "Projekts ir pietiekami kvalitatīvs, lai to varētu apspriest,"atzina Parādnieks. Taču viņam svarīgs būšot frakcijas un arī koalīcijas viedoklis. Jautājums ir, vai kolēģi piekrīt, ka šādu darba grupu vada opozīcijas deputāts, jo Balodis ir gatavs uzņemties iniciatīvu. Tāpat Parādniekam jāzina, vai frakcija viņu deleģē iesaistīties šajā darbā.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) sacīja, ka pēc divām nedēļām komisija lems, vai izveidot darba grupu un, ja lēmums būs pozitīvs — kam uzticēt tās vadību. Taču plašāk kolēģa aktivitātes viņš nekomentēja.
Balodis plāno, ka diskusijas par Satversmes grozījumiem varētu ilgt gadu, un cer, ka tad arī būs stabilizējusies ģeopolitiskā situācija un idejai vairs nebūs tik liela pretestība.
Kad Visu Latvijai! sagatavoja grozījumus Satversmē, tā vēl nebija apvienojusies ar Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura pret izmaiņām pamatlikumā ir daudz rezervētāka. Visu Latvijai! arī nebija vēl pārstāvēta parlamentā. Partija uzsāka 10 000 pilsoņu parakstu vākšanu ar domu, ka referendums par projektu varētu notikt reizē ar 10. Saeimas vēlēšanām, lai 2011.gada vasarā prezidentu jau vēlētu tauta. Taču šīs cerības nepiepildījās. Kad partija jau bija Saeimā, tā projektu iesniedza parlamentā, bet arī tad tam nebija nepieciešamā atbalsta.
Satversmes grozījumi paredzēja, ka Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem. Tiesības izvirzīt Valsts prezidenta kandidātus ir vismaz 10 000 balsstiesīgu vēlētāju, vai partijām un partiju apvienībām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas pārstāvniecību parlamentā. Kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, uzskatāms par ievēlētu. Ja Valsts prezidents pārkāpis Satversmi, vai likumus, pēc ne mazāk kā puses Saeimas locekļu priekšlikuma Saeima var sākt Valsts prezidenta atlaišanas procedūru.
Toreiz VL! iniciatīva sakrita ar tagad jau mūžībā aizgājušā advokāta Andra Grūtupa aicinājumu sākt diskusiju par prezidentālas valsts veidošanu. Ar līdzīgu ideju klajā nāca arī toreizējais telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Atšķirībā no Grūtupa un Ēķa, kuri iestājas par prezidentālu valsti, Visu Latvijai! projektā bija saglabāts parlamentāras valsts iekārtas princips.