Šogad mūsu valstī organizētas 77 militārās mācības, no kurām 62 ir starptautiskas, liecina AM Dienai sagatavotie dati. Turklāt Latvijas karavīri vienlaikus piedalās vairākās mācībās ārvalstīs. Tajā pašā laikā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā identificē arvien lielāku Krievijas militāro klātbūtni. Augusta nogalē līdzās mūsu valstij notika sava veida tehnikas parāde - ar dažu dienu intervālu tika pamanīti divi jūras operāciju bumbvedēji, divas virsskaņas lidmašīnas un tikpat iznīcinātāju, vēlāk arī agrīnās brīdināšanas sistēmas lidmašīna un zemūdene, kam sekoja vairāki bruņoto spēku kuģi. Savukārt jūnija vidū virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas tika piefiksētas 16 Krievijas armijas lidmašīnas. Tik augsta Krievijas armijas aktivitāte Latvijas tuvumā neesot bijusi vērojama pēdējos desmit gados, kopš Latvija ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts.Esošais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Krievijas rīcību pie mūsu valsts robežām sauc par nepārtrauktu novērošanas spēju pārbaudi. Tajā pašā laikā viņš mierina, ka tiešu militāru draudu Latvijai un NATO šobrīd neesot, un norāda, ka kopš pavasara Baltijas gaisa telpā patrulē trīskāršs lidmašīnu skaits. Tikmēr Vējoņa amata priekštecis un tagadējais Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība) runā tiešāku valodu: "Krievija izmanto Rietumu samierniecisko politiku un līderu trūkumu un rīkojas klaji provokatīvi. Rietumu līderi piekopj aplamu taktiku, uzskatot, ka diplomātija ir vienīgais veids, kā nepasliktināt situāciju Ukrainā. Skaidrs, ka Eiropā neviens negrib karot, taču, zinot oponentu psiholoģiju, atklāti to deklamēt nav pareizi! Tas ir tāpat, kā teikt: "Spēlēsim šahu, bet es neizmantošu zirgu," vai arī "mēs pacīnīsimies, bet es jums nesitīšu pa seju" - oponents šādus gājienus uzskata par vājuma pazīmi un vienkārši soļo tālāk!" Panteļējevs atzīst, ka militārās mācības ietver arī diplomātiskos aspektus, lai it kā parādītu agresoram, ka mūsu pusē notiek sadarbības slīpēšana ar sabiedrotajiem. Gatavība reaģēt esot galvenais priekšnoteikums, lai maksimāli samazinātu iespējamos riskus mainīgajā drošības situācijā, norāda Aizsardzības ministrijā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 3.septembra, numurā!
Cīnīties, bet nesist pa seju
Nekad iepriekš Latvijā nav noticis tik daudz militāro mācību kā šogad, Dienai atzīst Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs. Tās arī ir vērienīgākas dalībnieku skaita un iesaistītās tehnikas ziņā, turklāt vairumam iepriekš plānoto mācību mainīts saturs. "Protams, ka iemesls ir ģeopolitiskie notikumi, taču atšķirībā no Krievijas militārajām mācībām Latvijā tiek izspēlēti aizsardzības, nevis uzbrukuma scenāriji," norāda Panteļējevs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.