Speciālisti gan uzsver, ka nevar skatīties tikai uz pozitīvi apstiprinātajiem gadījumiem – svarīgi, cik to ir daudz uz kopēji testēto iedzīvotāju skaitu diennaktī. Arī šajā rādītājā, lai arī testēšanas apjomi un algoritmi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīgi, secinājumus var izdarīt līdzīgus – Covid-19 izplatības ziņā neviena no Baltijas valstīm vairs nav Eiropas drošības saliņa, kā tas nosacīti bija pavasarī.
Sākums ar 16 gadījumiem
Latvijas valdība piektdien plāno spriest, vai Covid-19 dēļ valstī būtu atkal izsludināma ārkārtējā situācija. Ja to izsludinās, tad no nākamās pirmdienas, 9. novembra. Tas cita starpā nozīmēs stingrākus ierobežojumus.
Pirmo reizi ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ Latvijā tika izsludināta 12. martā. Tobrīd Latvijā bija zināms par 16 laboratoriski apstiprinātiem Covid-19 gadījumiem. Ārkārtējo situāciju pirmo reizi pagarināja 14. aprīlī, kad saslimušo skaits pārsniedza jau 650, bet Covid-19 dēļ mirušas bija piecas personas. Vēl vienu reizi ārkārtējā situācija tika pagarināta 12. maijā, kad Covid-19 bija apstiprināts kopumā 950 personām, bet slimības dēļ bija miruši 18 iedzīvotāji. Ārkārtējā situācija noslēdzās 9. jūnijā, kad saslimšana kopš pandēmijas sākuma bija apstiprināta 1089 personām, no kurām 26 līdz tam bija mirušas. Jūnijā diennaktī veikto testu skaits retu reizi pārsniedza 2000, bet pozitīvs rezultāts vasaras pirmajā mēnesī ne reizi nebija lielāks par astoņiem gadījumiem diennaktī.
Latviju šajā pandēmijas izplatības posmā slavēja arī starptautiskā līmenī par veiksmīgo cīņu ar Covid-19. Kā viens no iemesliem mūsu valsts labajiem rādītājiem tika minēta laicīga rīcība saistībā ar ierobežojumu ieviešanu. Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu izglītības iestādēs mācības turpinājās attālināti. Arī šobrīd 7.–12. klases jau otro nedēļu mācās attālināti.
Pavasarī valdības rīkojums cita starpā paredzēja pārtraukt visu kultūrizglītības, sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu. Tāpat šajā laikā nācās atcelt neskaitāmus publiskos pasākumus un ciet bija ne tikai izklaides vietas, bet arī dažādas iestādes. Ierobežojumi attiecās arī uz cilvēku pārvietošanos, uz ielas vai publiskās vietās neļaujot uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, kuri nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Kopš maija vidus daļu vasaras obligāta prasība bija mutes un deguna aizsega lietošana sabiedriskajā transportā. Šo prasību atjaunoja oktobra sākumā, kad saslimstība ar Covid-19 sāka strauji pieaugt. Šobrīd maskas obligāti jālieto, uzturoties iekštelpās esošās sabiedriskajās vietās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!