Kuldīgas Kristīgajai sākumskolai šis gads var izrādīties pēdējais

Latvijā ir 75 privātskolas ar kopumā 18 000 skolēnu, no tām lielākā tiesa ir Rīgā, bet 30 – ārpus tās. Viena no tām ir Kuldīgas Kristīgā sākumskola. Tās kolektīvs šā gada nogali un Ziemassvētkus sagaida ne ar to priecīgāko prātu, jo skolas nākotne ir ar lielu jautājuma zīmi. Iemesls tam – tāpat kā daudzās privātskolās skolēnu skaits ir pārāk mazs, lai atbilstu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādātajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un varētu saņemt valsts finansējumu tādā apjomā kā līdz šim.

Sola pārejas periodu

Ministrija plāno noteikt tādus pašus kritērijus mērķdotācijas saņemšanai kā valsts un pašvaldības skolām valstspilsētās un novadu administratīvajos centros – 120 skolēnu katrā klašu grupā. Ja tā nenotiks, finansējums tiks apcirpts. Šobrīd arī privātskolas saņem no valsts mērķdotāciju pedagogu algām (šogad tie ir 30 miljoni eiro), kā arī naudu mācību līdzekļiem (754 000 eiro) un brīvpusdienām 1.–4. klasēm. IZM ir gatava nākt pretī privātskolām, nosakot trīs gadu pārejas posmu, taču no prasībām atteikties negrasās, uzsverot, ka jaunais finansēšanas modelis jau atļauj veidot klases ar pieciem skolēniem, bet ar noteikumu, ja skolā ir 50% bērnu ar īpašām vajadzībām. Šobrīd gan privātskolās mācās aptuveni 100 īpašie bērni.

Latvijas Privātskolu asociācija iebilst šiem kritērijiem un aicina dotācijas piešķiršanai pedagogu darba samaksai privātskolām piemērot tādus pašus noteikumus un skolēnu skaitu pa klašu grupām kā alternatīvās pedagoģijas skolām vai valsts augstskolu dibinātām. Asociācijas ieskatā: 1–3. klasē, 4.–6. klasē, 7.–9. klasē – tie katrā būtu pa 30 skolēniem, bet 10.–12. klasē – 60. «Tā kā svarīgākais ir bērns un izglītības kvalitāte, kam arī jābūt ministrijas noteikto kritēriju augšgalā, būtiski ir valsts finansējumu saglabāt tām privātskolām, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, strādā saskaņā ar licencētām un īpaši izstrādātām autorprogrammām, uzsver asociācija. Tā arī neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu IZM izstrādātos kvantitatīvos rādītājus.