LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi atbalsta instrumentus Covid-19 krīzes mazināšanai, tostarp plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.
Ministrs piebilda, ka vēl gaidāmas diskusijas par to, vai valsts atbalstu varētu sniegt uzņēmumiem ar nodokļu parādiem.
Vitenbergs atzina, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt virkne darba ņēmēju no tādām jomām, kā naktsklubu pakalpojumi, diskotēku pakalpojumi, spa pakalpojumi, pirts pakalpojumi, spēļu zāļu pakalpojumi, bērnu izklaides un pieskatīšanas vietu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, pīrsinga pakalpojumi un daudzas citas nozares, kuru darbība ir apturēta līdz ar valdības pieņemto lēmumu ieviest valstī ārkārtējo situāciju.
Savukārt tajās nozarēs strādājošie, kas var turpināt darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, piemēram, restorānu un viesnīcu nozares, valsts piedāvāto atbalstu varēs kombinēt, piemēram, daļu darbinieku pieteikt dīkstāves pabalstam, bet daļai piemērot subsidētās darbavietas atbalstu.
Ekonomikas ministrs informēja, ka novembrī tiks apkopoti dati par situāciju nozarēs un līdz 10.decembrim uzņēmumi naudu saņems savos kontos.
EM priekšlikums paredz ieviest dīkstāves pabalstus - tā zemākais slieksnis būs 330 eiro, bet griesti - 1000 eiro. Papildus tam tiks izmaksāti 50 eiro par katru apgādājamo. Reirs iepriekš izteicās, ka dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.
Dīkstāves pabalstus varēs saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.
Savukārt subsidētās darbavietas paredzētas 50% apmērā no šā gada augustā, septembrī un oktobrī deklarētās vidējās algas. Tās izmaksās darbiniekiem maksimāli 500 eiro apmērā.
Šis atbalsts būs paredzēts tiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju, tomēr uzņēmums turpina darboties ierobežotā apmērā.
Kā atbalsts tiks sniegtas arī subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju. Šis atbalsts plānots konkrētā apmērā no augustā, septembrī un oktobrī izmaksātām darba algām, par kurām nomaksāti visi nodokļi.
Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.
Iepriekš dīkstāves pabalsti tika maksāti no marta vidus līdz jūnija beigām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, šajā periodā tika izmaksāti 133 462 dīkstāves pabalsti 53,6 miljonu eiro apmērā. Kopumā šie pabalsti tika izmaksāti 55 179 darbiniekiem, tostarp 2388 pašnodarbinātām personām.
Vidējais izmaksātā dīkstāves pabalsta apmērs bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.
Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu tika saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības - 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares - 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares - 8,2% pieteikumu.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.