Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.
Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.
Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinājumā ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.
CSDD pārstāvis arī piebilda, ka KP pētījumā nav minēts Latvijas normatīvajos aktos paredzētais - izvietot tehniskās apskates stacijas tā, lai patērētājam līdz tuvākajai stacijai nebūtu jāmēro ceļš vairāk par 40 kilometriem.
Liepiņš kritizēja KP ziņojumā "vienīgo vēlamāko risinājumu", proti, ļaut tehnisko apskati veikt arī autoservisos. Pēc viņa domām, šāda iespēja vēsturiski ir tikai Nīderlandē, bet nevienā citā ES valstī šādas sistēmas neesot.
Liepiņš pauda sarūgtinājumu, ka KP nerada iespēju pētījuma izstrādes laikā konsultēties nedz ar CSDD, nedz Satiksmes ministriju.
Savukārt KP padomes loceklis Jānis Račko norādīja, ka CSDD bijusi pieejama KP analīze. Račko arī centās atspēkot Liepiņa sacīto par tehniskās apskates cenām, norādot, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas nav vienā līmenī ar tām valstīm, kur šī pakalpojuma sniegšanā ir nodrošināta konkurence.
Račko arī atzina, ka KP veica minētā tirgus analīzi un uzraudzību, lai pārbaudītu Latvijas normatīvo aktu atbilstību ES regulējumam. Pēc viņa teiktā, esošā situācija, kad CSDD ir faktiski monopolstāvoklī, tika radīta 1994.gadā, tomēr patlaban situācija ir mainījusies, jo Latvija ir iestājusies ES un pārņēmusi tās prasības, tāpat ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, tāpēc Latvijā būtu jāpārskata iepriekš pieņemtie konkurenci ierobežojošie lēmumi.
"Ja CSDD viedoklis ir, ka nevajag tehniskās apskates staciju tirgu atvērt konkurencei, tad tas ir skumji," piebilda KP padomes loceklis.
Jau ziņots, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi KP.
KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD. Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt ES tiesību normas.
Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram - servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.
KP noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un uzraudzības.
KP norādīja, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur līguma par ES darbību pārkāpuma - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas - pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi SM vēstuli ar aicinājumu līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt lietu par pārkāpumu CSDD darbībās.
auto
Hronists