Kā aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Krastiņa, vairākums no komisijas locekļiem uzskatīja, ka likumprojekts pēc satura nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un tādējādi to nevar reģistrēt parakstu vākšanai.
Likumprojekts arī paredzēja atcelt prasību par vakcinēšanos un atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības un no tā izrietošajiem ierobežojumiem.
Tāpat likumprojekts paredzēja atteikties no pirms desmit gadiem pieņemtajiem grozījumiem, kas sarežģīja referenduma ierosināšanu.
Saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" CVK lēmums jāpieņem, izvērtējot iniciatīvas grupas atbilstību likuma prasībām un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas un satura.
Atbilstoši tiesu praksei likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami, vai kuri pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām vai Latvijas starptautiskajām saistībām.
Pēc CVK lūguma viedokli par rosināto likumprojektu sniedza tiesībsargs un Tieslietu ministrija (TM), norādot, ka likumprojekts pēc satura nav pilnīgi izstrādāts, jo pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.
TM saskata pazīmes šāda regulējuma neatbilstība Satversmes atsevišķiem pantiem. Ministrija arī vērš uzmanību, ka iesniegtā likumprojekta regulējuma rezultātā nevarētu pilnvērtīgi tikt īstenota obligāta vakcinācija personām, tostarp bērniem, pret tādām slimībām, pret kurām vakcinācija jau ilgstoši tiek praktizēta sabiedrības un katra indivīda veselības aizsardzībai, pavēstīja CVK pārstāve.
CVK lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.