Būtiski pārkāpumi iecirkņos līdz šim vēlēšanu dienā nav novēroti, taču tipiski esot pārpratumi, kas rodas, vēlētājam iecirknī ierodoties sliktā garastāvoklī.
"Lielākoties negācijas rodas vienkārši no tā, ka divi cilvēki nav varējuši saprasties, kādam rīts ir sācies, izkāpjot ar kreiso kāju no gultas, kāds ir agrāk cēlies, kāds pagrūsts uz ielas. Šīs emocijas nāk līdzi un sprādzienveidā izplatās iecirknī. Tad cilvēku neapmierina nekas! Bet tas vairāk saistīts ar mūsu ikdienā lietojamo kultūras līmeni," vērtēja ilggadējais CVK vadītājs.
Savukārt nopietnāki gadījumi saistīti ar aģitācijas ierobežojumu neievērošanu.
"Latvijā visbiežāk sūdzības ir par aģitācijas likuma normu pārkāpšanu, kas ir neizpratnes, ļaunprātības vai jokošanās dēļ. Piemēram, ierašanās iecirknī, kur ziemas jakai pa virsu uzvilkts krekliņš ar partijas simboliku. Kreklu jau nevienam nost neplēš. Sliktāk, ja aģitācijas materiāli nav noņemti no sienām noteiktā attālumā no iecirkņa vai ja iecirknī skan reklāma," sūdzību būtību uzskaitīja Cimdars.
CVK vadītājs iedzīvotāju viedokli, ka nav par ko balsot, uzskata par atrunu. Viņaprāt, ir cilvēki, kas atrod tūkstošiem ieganstu, kāpēc viņi nevienu nepazīst un nav par ko balsot. "Tā patiesībā ir atruna," uzskata Cimdars. Esot arī cilvēki, kuri ir neapmierināti, ka informācija par deputātu kandidātiem netiek dota līdzi uz mājām.
Jau ziņots, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 20. Taču 124 iecirkņu darba laiku iecerēts pagarināt līdz 22, lai nobalsot varētu tie, kas to nevar paspēt līdz astoņiem vakarā. Saeimas Juridiskā komisija ir izstrādājusi grozījumus likumā, kas paredz, ka septembrī gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās Rīgā par divām stundām tiks pagarināts četru iecirkņu darbs, Daugavpilī – divu, Liepājā – divu, bet pārējos novados un republikas pilsētās – pa vienam. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.