Tādējādi tiks meklēta iespēja samazināt apraides tarifus nacionālajām komerctelevīzijām, kuras nākamgad draud iziet no nacionālās apraides. Tā kā šāda iespēja atšķirībā no sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanas 15% apmērā komerckanāliem prasītu ilgāku laiku, pastāv iespēja, ka LNT un TV3, pat būdamas bez tūlītēja risinājuma, nacionālo apraidi janvārī tomēr nepametīs, jo iepriekš tās paudušas: gaidām "kaut kādu" risinājumu, neizceļot vienu konkrētu.
"Tur ir vairākas iesaistītās puses un vairāki līgumi, kurus pilnībā nav analizējis neviens," Dienai norāda I. Dālderis. "Satiksmes ministrija (SM), Ekonomikas ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA Lattelecom un virkne privātu komersantu," grupas vadītājs uzskaita iesaistītās puses, kas veido virszemes televīzijas "juridisko sistēmu". Patlaban vēl neesot skaidrs, vai visus no līgumiem koalīcijas grupai izdosies iegūt, jo nav zināms, kas tajos noteikts. Pēc līgumu analīzes koalīcijas darba grupa mēģinās rast iespēju samazināt apraides tarifus. Patlaban katrs no komerckanāliem par atrašanos bezmaksas apraidē Lattelecom maksā 650 tūkstošus latu gadā, ko par pienākumu uzliek nacionālās komerctelevīzijas statuss.
Bez apraides tarifa samazināšanas pastāv vēl divi iespējamie kompromisa varianti - iespēja saņemt līdzekļus no kabeļoperatoriem par atrašanos maksas paketē, ko šobrīd LNT un TV3 liedz nacionālās komerctelevīzijas statuss, vai nacionālā pasūtījuma piešķiršana 15% apmērā. Visātrāk īstenojams būtu pēdējais no minētajiem variantiem, tomēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) norāda, ka to nav iespējams izdarīt pašreizējā finansējuma ietvaros. Lai gan valdība pagājušajā nedēļā līdzekļu trūkuma dēļ NEPLP rosinājusi 15% piešķirt esošā budžeta ietvaros, padomes pārstāve Dace Buceniece turpina atkārtot: "Par to nevar būt runa."
Nacionālās komerctelevīzijas vairākkārt ir paudušas, ka gaidīs līdz nākamā gada budžeta pieņemšanas brīdim, lai pieņemtu galīgo lēmumu par palikšanu bezmaksas apraidē. Vienlaikus tās norāda, ka gaida no valdības "kaut kādu" risinājumu, neuzstājot uz vienu konkrētu. Tas savukārt pieļauj iespēju, ka janvārī bezmaksas apraidi tās varētu nepamest arī tad, ja nebūs tūlītēja risinājuma, par kādu šajā gadījumā ir uzskatāma tikai sabiedriskā pasūtījuma piešķiršana. Divu pārējo risinājumu īstenošanai, apraides tarifu samazināšanai vai izmaiņām likumdošanā, kas ļautu saņemt līdzekļus no kabeļoperatoriem, nepieciešams ilgāks laiks.
Komerctelevīziju draudi izraisījuši neapmierinātību arī reģionālo televīziju vidū, kas, tāpat kā nacionālie telekanāli, atbilstoši likumam var pretendēt uz nacionālo pasūtījumu līdz 15% apmērā.
Patlaban reģionālajām televīzijām ir iespēja noteiktos laikos tikt pārraidītām kanālā LTV7, nesaņemot par to līdzekļus. Tā rezultātā reģionālā televīzija TV Kurzeme jau uzmetusi cepuri un nākamgad bez atlīdzības neveidos materiālus LTV7, Dienai pauž televīzijas īpašnieks Andis Rozītis. Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Galviņš šādu paziņojumu dēvē par ultimatīvu, taču vienlaikus izprot TV Kurzemes nostāju. Reģionālo televīziju situācija esot vēl kritiskāka nekā nacionālajiem komerckanāliem, tādēļ tuvākajā laikā SM, premjerministram, atbildīgajai Saeimas komisijai, kā arī NEPLP tiks nosūtīta oficiāla vēstule ar lūgumu piešķirt daļu no nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma.