Lauku rajonos mediķi ar īpašām raizēm gaida ziemu. Bieži vien piemāju ceļi nav iztīrīti, operatīvais transports pa tiem nespēj izbraukt, un atsevišķos gadījumos pacientus nākas uz nestuvēm nest, pat kilometriem brienot pa sniegu. Vēršoties Dienas redakcijā, NMP darbinieki no dažādiem lauku reģioniem par šiem apstākļiem pat vairs nesūdzas, norādot uz vēl vienu problēmu – lai gan atalgojums, salīdzinot ar noslodzi, nebūt nav liels, no tā nozīmīgu daļu nākas atdot par obligātiem kursiem. Publiski par to sūdzēties viņi baidās, jo, ja kāds vēlas paust savu viedokli, tas esot jāsaskaņo.
Ārsta palīdze Līga mēnesī saņem 465 eiro, un salīdzinājumā ar kolēģu algu summa pat ir diezgan liela. Tomēr no pagājušā gada beigām arī viņa ir nobažījusies, cik ļoti būs jāsavelk josta, lai būtu iespējams uzturēt ģimeni. Līga stāsta, ka ir beidzies Eiropas Savienības (ES) finansējums, ar ko tika apmaksāti obligātajai resertifikācijai nepieciešamie kursi. Taču normatīvi nosaka, ka atjaunot ārsta palīga sertifikātu nepieciešams ik pa pieciem gadiem. Šajā laikā jāapmeklē dažādi semināri un kursi, kopā jāsavāc 100 kredītpunktu. "Tas nozīmē, ka reizi piecos gadus mums ir jāiziet traumu, kardiogrammu un citus kursus, par katru no tiem tiek piešķirti kredītpunkti. Tā kā ES līdzekļus vairs nepiešķir, mums tas jādara par savu naudu. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē bija īsais kurss klīniskajā elektrokardioloģijā, tā dalības maksa bija 69 eiro, par to piešķir 16 kredītpunktu. Es saņemu 465 eiro mēnesī, man par šo naudu ir ne tikai jāizdzīvo pašai, bet arī jāuztur ģimene. Šos 69 eiro es krāju. Bet tad, kad es sakrāju, nav garantijas, ka es varēšu iziet mācības, jo kurss jau ir aizpildīts," stāsta Līga.
NMP dienesta preses sekretāre Ilze Bukša pārmetumus par jaunajām pārmaiņām, kas paredz mediķiem pašiem no savas algas segt obligātās mācības, gan noraida. Viņa aicina Dienu sazināties ar profesionālajām organizācijām, jo tieši to kompetencē esot resertifikācijas sistēma. Savukārt dienests sistēmu nedz nodrošina, nedz uztur. Bukša uzskaita, kuras organizācijas kādu resertifikāciju organizē, piemin Ministru kabineta (MK) noteikumus numur 943, kas nosaka šo sertifikācijas kārtību, tāpat neaizmirst arī Ārstniecības likuma 48. pantu, kas nosaka, ka ārstniecības personu pienākums "ir regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā, lai nodrošinātu sertifikāta uzturēšanu jeb resertifikāciju".
Vēl obligātās prasības NMP darbiniekiem nosaka citi MK noteikumi, kas paredz, ka ātrās palīdzības brigādes darbiniekiem reizi gadā jāveic teorētisko un praktisko iemaņu pārbaude palīdzības sniegšanā. Arī ikgadējās kvalifikācijas pārbaudei jāgatavojas un jāapmeklē kursi. Tos gan NMP dienests organizējot bez maksas. Arī par ikgadējo pārbaudi piešķir punktus, kas tiek krāti resertifikāta iegūšanai. Līga gan norāda – arī par kursiem pirms ikgadējām kvalifikācijas pārbaudēm jāmaksā pašiem mediķiem, turklāt šajos kursos var iegūt tikai nelielu daļu no kopumā nepieciešamajiem kredītpunktiem.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Darbs ātrajos - garoza bez maizes lasiet pirmdienas, 9. februāra, laikrakstā Diena!